Būvniecība neapšaubāmi ir nozīmīga tautsaimniecības sastāvdaļa, attiecīgi Būvniecības likums, kam gan vajadzētu tapt ar nedaudz citu vektoru, nekā to vēlas daži sabiedriski aktīvi ļaudis...
Kas tie par mājieniem?
Ir cilvēki, kuri uzskata, ka būvniecība rada vairāk problēmu, nevis labumu. Pēc šo cilvēku ieskata ir tā, ka dažādi saskaņošanas procesi būtu jāpavelk garumā, lai būtu vairāk iespēju kaut ko apturēt, aizliegt, lai būtu ķēpīgāk. Manuprāt, jābūt tieši otrādi - procesi jāatvieglo. Nevajag baidīties - kad vēl padomju laikā uzbūvēja toreizējo viesnīcu Latvija, bija iebildumi, ka tās krāsa kontrastējot ar apkārtējo vidi utt. Šodien ēka ir pašsaprotama vides sastāvdaļa. Tātad ar Būvniecības likumu ir tā, ka šī Saeima to nepārņēma no atlaistās, attiecīgi Ekonomikas ministrija to sniegs vēlreiz, man liekas, ka arī jaunā versija par 90% balstīsies uz iepriekšējās, ar visiem tajā panāktajiem kompromisiem. Prognozēju, ka Saeima Būvniecības likumu pieņems nākamā gada rudenī.
Otrs ļoti svarīgs bloks ir ar enerģētiku, atjaunojamo energoresursu izmantošanu saistītie jautājumi. Šim likumam bijis līdzīgs liktenis, tāpat kā būvniecības. Bet - pirms mēs ko darām, ir jāsaprot, kāda būs enerģētikas bilance Latvijā tuvākajos gados. Tas ir komplekss jautājums, sākot no elektrovilcieniem - vai mēs veicam elektrifikāciju, turklāt nevis līdzstrāvas, bet maiņstrāvas dzinējiem, beidzot ar to mūsu HES kapacitātes palielināšanu, piemēram, mūsu Ķeguma HES labā krasta turbīnu jaudas varētu būt lielākas. Un tad, ja visu darām saskaņoti, esmu pārliecināts, ka nonāksim pie situācijas, ka, no vienas puses, mēs sasniegsim izvirzīto mērķi par atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, no otras puses, mums tie nebūs jāatbalsta caur tarifu. Cita lieta, ka valsts var politiski izlemt, ka no šiem atjaunojamo energoresursu veidiem kāds ir atbalstāms, jo tur, iespējams, ir pievienotā vērtība. Piemēram, mums ik gadu mežos sapūst apmēram divi miljoni kubikmetru meža kritalu. Labi, bet tad ir nepieciešams kāds liels projekts, lai tās neietu zudumā.
Vai nav tā, ka atjaunojamo resursu nozari plosa dažādi lobiji, kas katrs velk deķi uz savu pusi?
Jā, būs grūti, jo vecā sistēma ir veicinājusi konkrētus, individuālus biznesus - caur tarifu maksājumiem. Turklāt sliktums bija tas, ka šie tarifu modeļi bija ierakstīti nevis likumā, bet dažādos Ministra kabineta noteikumos, kuri savulaik tika grozīti, mainīti utt. Rezultātā neviena normāla banka negrib tā īsti sadarboties kaut vai ar vēja parkiem, ja baņķieris nevar būt drošs, kāds tarifs būs jau pārskatāmā nākotnē. Tam tā nevajadzētu būt. Pieņemam politisku lēmumu, ka atbalstām, teiksim, šķeldu un vēju, bet tad lai ir skaidrība par tarifiem.
Trešā ļoti svarīgā lieta būs tiesu sistēmas efektivizācija. Jā, daudzas lietas jau iesāktas, bet jāatzīst, ka joprojām ir situācija, ka tiesvedība par īpašuma tiesībām velkas piecus, sešus gadus. Neviens normāls investors tad nenāks! Neesmu speciālists, bet varbūt jādomā par tiesu decentralizāciju, lai nebūtu tāda koncentrēšanās Rīgā.
Jūsu koalīcijas partneri, Zatlera Reformu partija (ZRP), cik saprotu, nākamgad aktualizēs savas ieceres par nodokļu reformu. Jūsu prognozes?
Manā skatījumā viena no lietām, kas obligāti jādara, ir jāmaina veselības apdrošināšanas sistēma Latvijā, proti, jāpanāk, ka konkrēti iezīmēta daļa iedzīvotāju ienākumu vai sociālajā nodoklī tiek atvēlēta tieši veselības aprūpei. Tas motivēs maksāt nodokļus, būs pamatīgs cirtiens ēnu ekonomikai. Otra lieta ir, ka pamazām jāiet darba spēka nodokļu samazināšanas virzienā.
Neviens jau nav pret, visi dedzīgi par!
Jā, jā, bet, lai tas reāli notiktu jau 2013. gadā, man liekas, ka nepieciešams cits modelis. Proti, ja runājam par iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad ienākumu augstākā līmeņa grupā varētu neko nemainīt, bet likmi samazināt vidējam slānim.
Kaut kas līdzīgs progresīvajam IIN?
Tā var teikt, bet nianse ir tā, ka - zinu, ka būšu nepopulārs - nenotiktu mēģinājums ieriebt «sliktajiem bagātajiem», viņiem likmi ceļot, bet atvieglojums skartu vidusslāni. Taisnību sakot, tā degsme ar IIN kaut kā iesist turīgajiem mani dara bažīgu. Tā skan labi, bet reālo efektu nedotu.
ZRP ideja par pazemināto PVN likmju atcelšanu?
Pazeminātās PVN likmes manā skatījumā ir viens no efektīvākajiem vietējā ražotāja subsidēšanas veidiem. Ražotāja atbalstīšana, nevis dzīves atvieglošana patērētājam, kā pieņemts uzskatīt. Ne velti poļi tik ietiepīgi turas pie savām pazeminātā PVN likmēm pārtikai.
Tātad Vienotība ne tikai neatbalstīs pazemināto likmju atcelšanu, bet pat rosinās to sarakstu papildināt ar pārtiku?
Pastāvošās pazeminātās likmes veidojušās vēsturiski, un to atcelšana lielu fiskālu efektu nedos. Var jau atņemt pazemināto likmi medikamentiem, bet ieguvumu lielā mērā zaudēs caur lielākiem maksājumiem kompensējamo medikamentu sadaļā. Ja runājam par pārtiku - mēs par to runājam jau sen. Ja mēs piedzīvotu, ka sākas reāla ekonomiskā izaugsme, es šo ideju noteikti atbalstītu.