Modes dizainere Šeila skaidro: «Ir Audi mašīna, un ir retro auto. Līdzīgi ir ar lietotu apģērbu un vintage stilu.» Pēc savas būtības vintage ir tā pati lietotā prece, bet ar īpaši nozīmīgu pievienoto vērtību. Var teikt, ka vintage stilam ir stingras prasības, respektīvi, tā ir vēsture - vintage ir apģērbs, kas radīts laikā no XX gadsimta divdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem, stāsta Šeila un atklāj, ka vintage var būt arī nesen ražots apģērbs, kura ražošanā izmantotas modernās tehnoloģijas, lai apģērbam radītu īpašu novalkāta apģērba efektu - piešķirtu stilīgumu. Jāatceras, ka šādi ražots apģērbs prasa daudz resursu, jo modernās tehnoloģijas patērē papildu laiku un darbu.
Īsumā sakot, vintage nozīmē, ka modē ir vēsture, lietas ar vērtību, uzsver Šeila un bilst, ka mode ir cieši saistīta ar dzīvi, tāpēc nepārtraukti mainās: «Bija puķu bērni, hipiji, tagad ir vintage.» Savā ziņā vintage drēbju nēsāšana ļauj justies oriģinālam un stilīgam, jo šos apģērbus nepārdod lielveikalos tūkstošiem vienādos eksemplāros. Tie ir darināti no materiāliem, kādi mūsdienās vairs nav pieprasīti. «Īpašu pievienoto vērtību šiem apģērbiem dod arī dizainera vārds. Ir veiksmīgi dizainera tērpi, kuriem ir vērtība un būs joprojām.»
Nēsāt vintage apģērbu nozīmē arī rūpēties par apkārtējo vidi - lietot jau esošo, nevis pirkt jaunu mantu. «Pasaulē arvien vairāk tiecas popularizēt zaļo dzīvesstilu,» norāda modes māksliniece. Vaicāta, kāpēc iepirkties lietotu preču jeb humpalu veikalos nav tik stilīgi kā vintage, Šeila atbild, ka cilvēkam ar pašapziņu nebūtu jākautrējas arī par iepirkšanos humpalu veikalos, «bet latvieši jau kautrējas par visu». Vintage produkcija var tikt atrasta tajos pašos lietotu apģērbu veikalos, tikai «tā iziet cauri modes sietam», uzsver modes māksliniece un piebilst, ka pircējiem jāņem vērā - vintage gan maksās vairāk nekā parasta lietotu apģērbu veikala prece.