Lai gan mācību iestādēm šobrīd dota vaļa kontaktstundu skaita audzēšanā, ar šīs brīvības izmantošanu neviens nesteidzas. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studiju daļas vadītājs Uģis Citskovskis uzskata, ka bez papildu līdzekļiem pieņemtie grozījumi problēmu ar mazo kontakstundu skaitu neatrisināšot.
Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Humanitārajā fakultātē, kur Diena novēroja īpaši mazu lekciju skaitu, problēma esot nespēja laikus vienoties par darba līguma nosacījumiem ar pasniedzējiem.
Atceltās lekcijas būs vēlāk
«Viņa man prasa, vai es nevaru paņemt vēl lekciju, bet es taču jau paņēmu šitos studentus,» pikti ar pildspalvu bakstīdama vienā no lekciju sarakstiem, savai kolēģei sūdzas kāda pasniedzēja LU Humanitārās fakultātes 3. stāva gaitenī. Vēl tikko lekciju sarakstiem pielipušie studenti tobrīd jau ir izklīduši. Tas ļauj netraucēti aplūkot, kas tur rakstīts. «Ir izrādījies, ka trešdien fakultātē nav nevienas brīvas telpas, tādēļ mums tomēr jāturpina tikties piektdienās,» vēsta LU 1. kursa sinologiem atstātā zīmīte. Fakultātes gaitenī teju pie katras studiju programmas lekciju saraksta ņirb krāsainas līmlapiņas ar līdzīgiem vēstījumiem studentiem. Vairumā no tiem gan rakstīts par lekciju atcelšanu, nevis norises laika maiņu. «Ar dažiem speciālistiem nosauktajās studiju programmās, iesākoties akadēmiskajam gadam, nebija panākta vienošanas par darba līguma nosacījumiem,» Dienas novērojumu izskaidro LU mācību prorektors Juris Krūmiņš. Līgumi šobrīd tiekot slēgti, viņš mierina un sola, ka atceltās nodarbības notiks turpmākajā rudens semestra laikā.
Priekšmetu vienveidību 1. kursa studentiem, kas īpaši šobrīd iezīmējas franču-spāņu filoloģijas lekciju sarakstā, kurā variē viena vai otra no valodām, LU mācību prorektors skaidro ar vispārēja rakstura kursu īpatsvaru pirmā studiju gada laikā. «Vēlākajos studiju gados pieaug pētnieciskā rakstura komponente un speciālie izvēles kursi mazākam studējošo skaitam atkarībā no specializācijas virziena,» par studiju saturu stāsta J. Krūmiņš.
Līdzīgu skaidrojamu par priekšmetu izvēli klāsta arī RTU Studiju daļas vadītājs. Šīs universitātes studiju saturā, kuru aplūkoja Diena, redzama lielāka dažādība - automātikas un datortehnikas studentiem paredzēts arī sports. «Pirmā kursa studentiem lekciju apmeklējums ir obligāts. Šajā laikā studenti apgūst tādus vispārizglītojošos priekšmetus kā matemātika, fizika un ķīmija, kas ir pamatā jebkurai inženieru specializācijai,» viņš saka, piebilzdams, ka 1. kurss RTU tiek uzskatīts par vienu no smagākajiem posmiem studiju periodā.
Uz to, ka 1. kurss studentiem nav medus maize, norāda arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis. «Pirmā kursa laikā studentu mācību slodze ir pietiekami intensīva. RSU rēķinās ar to, ka students visu savu aktīvās darba dienas laiku veltīs studijām,» viņš saka. Lai universitātes cerība par patstāvīgo darbu ārpus kontaktstundām piepildītos, studentiem tiek sniegts ievads studiju procesā, lai viņi apgūtu prasmi strukturāli plānot studijas - strādāt regulāri un plānveidīgi. J. Gardovskis uzskata, ka studijas neesot tikai priekšmetu apguve, bet arī laika plānošana ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.
Grozījumi vien nelīdz
Šādi grozījumi bija nepieciešami, jo praksē pierādījies, ka patstāvīga studēšana bibliotēkā nespēj motivēt studentus, jūlijā tikko pēc Augstskolu likuma pieņemtajiem grozījumiem teica 10. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība). Pastāvošo problēmu, kad studentiem dienā ir divas trīs lekcijas, pirms grozījumu pieņemšanas atzina arī Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis. Lai gan studentiem ir jāstrādā patstāvīgi, ne vienmēr tas tā notiek, aptuveni pirms pusgada viņš pauda Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija. Tomēr pēc augstskolu pārstāvju sacītā var secināt, ka šobrīd jau spēkā esošie grozījumi risinājumu pagaidām nerod.
«Šovasar veiktie Augstskolu likuma grozījumi, kas paredz kontaktstundu skaita ierobežojuma atcelšanu, neatrisina problēmu, jo finansējums ierobežojuma atcēlumam neseko,» uzsver RTU Studiju daļas vadītājs U. Citskovskis. Lai inženierzinātņu studentiem nodrošinātu vairāk kontaktstundu, nāksies meklēt papildu līdzekļus. RTU to skaitu cer palielināt pakāpeniski, sākot ar nākamo studiju gadu. Šobrīd mācībspēku un atbilstoši aprīkotu telpu pietiekot, taču pie lielākas slodzes būs nepieciešams finansējums gan telpu ekspluatācijas laika, gan mācībspēku noslodzes un atalgojuma palielināšanai. Par pasniedzēju trūkumu pie esošās studiju slodzes pagaidām nesūdzas arī RSU.