20. janvārī domes apstiprinātais reformas modelis paredz uz Limbažu 1. vidusskolas bāzes veidot Limbažu Valsts ģimnāziju. Tāpat ieplānots, ka uz tagadējās Limbažu 3. vidusskolas bāzes veidos Limbažu vidusskolu, tai pievienojot Limbažu 2. vidusskolu un Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolu. Izglītības programmas īstenošanai 1.-6. klašu skolēniem izveidos Limbažu sākumskolu. Par jaunizveidoto skolu izvietošanu pašreizējās ēkās lems turpmākajās darba grupas sēdēs. Šis reformas modelis ir atšķirīgs no pērn maijā apstiprinātā. Iepriekš netika plānota sākumskolas izveide un vakara maiņu vidusskolas pievienošana Limbažu vidusskolai. Kā norāda G. Karpova, pēdējais variants radīts pēc konsultēšanās ar iesaistītajām pusēm, arī vecākiem.
Tomēr Limbažu novada iedzīvotāju vēstulē paustais viedoklis ir atšķirīgs. Septiņu lapaspušu garajā vēstulē izklāstīti iemesli, kādēļ, pēc iedzīvotāju domām, paredzētā reforma ir sasteigta un nepārdomāta. «Šāds reformas modelis ir acīmredzami neefektīvs, pirmkārt, jau no ekonomiskā viedokļa, jo pēc reformas tiks uzturēta visa iepriekšējo skolu infrastruktūra - trīs izglītības iestādes joprojām trijās ēkās,» teikts iedzīvotāju vēstulē. Tāpat norādīts, ka ārkārtas sēdē apstiprinātais modelis nav atbilstošs iepriekš pieaicināto ekspertu viedokļiem. Savukārt ģimnāzijas izveidošana izglītības kvalitāti pretēji mērķim tikai pazemināšot. Pēc iedzīvotāju teiktā, Limbažu 1. vidusskolas direktore sarunās ar vecākiem sola saglabāt skolēnu skaitu neatkarīgi no sekmēm. G. Karpova, vaicāta, vai tas atbilst patiesībai, tiešu atbildi uz jautājumu nesniedza. «Esam paveikuši lielu darbu, analizējot un apkopojot informāciju. Lai izveidotu ģimnāziju, vajadzīgs 200 skolēnu, ar ģimnāzijai atbilstošām sekmēm apkārtnē šobrīd kopumā ir vairāk nekā 200 skolēnu,» viņa saka.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vispārējās izglītības jautājumu speciāliste Baiba Bašķere, kura iepriekš pieaicināta kā eksperte, atzīst, ka ārkārtas sēdē apstiprinātajam reformas modelim nav perspektīvu. Viņas piedāvājumā par ģimnāzijas statusa piešķiršanu bija jāizšķiras starp 1. vidusskolu un 3. vidusskolu, jo abas ir konkurētspējīgas. «Nezinu, kas apakšā ir par ambīcijām vai personālijām, bet saprotams, ka tikai 1. vidusskola iet uz ģimnāziju,» saka B. Bašķere un piebilst, ka 3. vidusskolai ir augsta līmeņa metodiskā darbība, kas arī ir viens no ģimnāzijas rādītājiem. Savukārt G. Karpova skaidro, ka 1. vidusskolas trumpis bijis nedaudz augstākie centralizēto eksāmenu rezultāti.
«Mēs nevaram runāt pretī, esam pakļauti, un ir jāpilda lēmumi, pagaidām,» saka 3. vidusskolas direktors Agris Zakulis, kurš reformas modeli uzskata par pretēju iedzīvotāju interesēm. Viņš ir nobažījies par darba norisi skolā, kur vienuviet mācīsies vidusskolēni un pieaugušie no vakara maiņu vidusskolas. Direktors arī uzskata, ka Limbažu novads nav tik liels, lai atsevišķi veidotu sākumskolu. Savukārt 2. vidusskolas direktore Vija Jevdokimova norāda, ka «visa ažiotāža un vēstules ir nevajadzīga brēka». Viņa piebilst, ka skolotāju atlaišana pēc reformas būšot minimāla. Līdzīgu viedokli pauž G. Karpova: «Vecāki un sabiedrība ir maldināti. Darīsim visu iespējamo, lai visi skolotāji paliktu darbā.»