Asociācijas ziņojuma beigās atklājas arī iemesli, kāpēc šāda aptauja vispār veikta. Proti, Eiropas Komisija (EK) publicējusi likumdošanas iniciatīvu, kas noteiks griestus tirgotāju komisijas maksai par karšu pieņemšanu. «Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju satrauc šo likumdošanas izmaiņu potenciāli negatīvās sekas uz patērētājiem. Vairāku Eiropas valstu banku asociācijas jau brīdinājušas, ka šo likumdošanas izmaiņu apstiprināšanas gadījumā tām nāksies paaugstināt karšu izmaksas,» norāda pētījuma autori.
EK visām Eiropas Savienības (ES) valstīm vēlas noteikt vienotu limitu starpbanku komisijas maksās, proti, lai tās nepārsniegtu 0,3% no darījuma summas. Patlaban maksa ES ir mainīga. Kā Dienai norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs, Latvijā komisijas maksa mēdz būt pat četri procenti, visdārgāk izmaksā American Express kartes. Viņš stāsta, ka līdz ar direktīvu ieguvēji būtu patērētāji - tirgotājiem nebūtu jāmaksā tik liela komisijas maksa to bankām, tādējādi viņi varētu atļauties samazināt preču un pakalpojumu cenas. To, ka patērētājs varētu būt ieguvējs, uzsvēris arī ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē, sakot, ka maksājumu tirgus ES ir sadrumstalots un dārgs, «izmaksājot vairāk nekā procentu no ES iekšzemes kopprodukta jeb 130 miljardus eiro gadā. Tās ir izmaksas, ko mūsu ekonomika nevar atļauties».
Pētījums parāda, ka līdz ar ierobežojumu ieviešanu bankas varētu paaugstināt maksājumu karšu izmaksas. Paralēli tam aptaujā atklāts, ka patērētāji šaubās par tirgotāju godaprātu EK regulas pieņemšanas gadījumā. «Kopumā respondenti ir noskaņoti pesimistiski, domājot par mazumtirgotāju rīcību, ja viņiem samazinātos izmaksas par maksājumu karšu pieņemšanu, jo līdzšinējā pieredze un konkrēti piemēri liecina, ka mazumtirgotāji cenas nesamazinātu,» teikts pētījumā. Tajā pašā laikā H. Danusēvičs aptauju dēvē par «tipisku banku lobiju. Gribētu teikt, ka šai aptaujā jautājums ir noformulēts nepareizi. Nevar paļauties uz vērtējumu, ko pasūtījusi kāda puse. Šī organizācija rīkojas nevis patērētāju, bet banku interesēs».
Bankas pret gaidāmajām izmaiņām noskaņotas skeptiski. Swedbank pārstāve Ināra Tiltiņa norāda - samazinoties starpbanku maksām, pieaug risks, ka investīciju slogs guls uz karšu lietotājiem. «Tas varētu izmainīt karšu biznesa modeli nelabvēlīgi visām pusēm,» saka I. Tiltiņa un izceļ: «Centralizēti noteikt vienādus ekonomiskos noteikumus karšu norēķiniem, kuru vidējā summa starp valstīm atšķiras vairākas reizes, nav taisnīgi. Mazo summu darījumi ir īpaši apdraudēti.» Swedbank pārstāve teic, ka patlaban Latvijā daudz biežāk nekā citās valstīs tieši bankas uztur un apmaksā karšu termināļus, kas atrodas tirdzniecības vietās. «Arī attālu reģionu iedzīvotājiem ir nepieciešami bankas automāti. Ja tiks ietekmēti banku ienākumi no karšu biznesa, arī investīcijas nozarē samazināsies. To var atrisināt tikai ar vēl aktīvāku karšu izmantošanu pirkumu apmaksai,» saka I. Tiltiņa.
Jāpiemin, ka 2011. gadā Konkurences padome piemēroja naudas sodu 5,5 miljonu latu apmērā 22 komercbankām par aizliegtu vienošanos saistībā ar komisijas maksu par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem.