Skan valsts himna, goda vietā stāv Latvijas, Eiropas Savienības un pilsētas karogs, pie sienas piekārts kokā izgrebts valsts ģerbonis. Uz galda novietotajā piecžuburu svečturī deg sarkanas un baltas sveces. Pēc ceremonijas vadītāja uzrunas jaunie pilsoņi pieceļas, dod solījumu un apliecina to ar parakstu. Tā kā naturalizācijas pārbaudījumi jau nokārtoti, jāsagaida vien Ministru kabineta lēmums un var doties pēc jaunās pases ar bordo krāsas vākiem.
«Es gribu ceļot pa dažādām Eiropas valstīm,» savu lēmumu kļūt par Latvijas pilsoni Latgales reģionālajai televīzijai skaidro daugavpilietis Vladislavs, kuram paticis, ka uzticības solījums jādod publiski, - tas vairojot lepnumu par Latviju. Pats naturalizācijas process jaunajam vīrietim neesot šķitis grūts: «Ja proti latviešu valodu, viss ir ļoti viegli.» Savukārt Nikolajs par pilsoni kļuva, jo vēlējies būt «tuvāk» sievai un bērniem: «Viņi ir pilsoņi un priekš kam man bērniem jāskaidro, kāpēc man ir citas krāsas pase? Vienkāršāk ir atnākt un visu nokārtot.»
Līdzīgās ceremonijās visā valstī piedalījušies jau vairāki desmiti jauno Latvijas pilsoņu. Šis ir pirmais gads, kad personām, kas Latvijas pilsonībā tiek uzņemtas naturalizācijas kārtībā, solījums par uzticību Latvijas Republikai jādod un jāparaksta svinīgā ceremonijā. To nosaka grozījumi Pilsonības likumā, kas spēkā stājās pērn oktobrī.
Svinīgā solījuma nodošanas pirmā ceremonija notika februārī Saeimas nama Sarkanajā zālē - tajā piedalījās 30 Latvijas pilsonības pretendentu. Reģionos jaunpilsoņu ir mazāk - pašvaldību PMLP nodaļas ceremonijas rīko arī pieciem, trim un pat vienam cilvēkam, kā tas nesen bija Ogrē un Jelgavā.
«Uzticības solījuma svinīga nodošana ir būtiska, lai radītu sajūtu, ka pilsonības iegūšana ir nopietns solis, un lai stiprinātu lojalitāti valstij,» ceremonijas nepieciešamību skaidro Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Valdis Liepiņš (Reformu partija). Tieši viņš bija pārmaiņu iniciators, uzskatot, ka līdzšinējā kārtība, kad pilsonības pretendentiem svinīgais solījums bija tikai jāparaksta, atgādinājis maznozīmīgu birokrātisku procedūru. «Iepriekšējos gados naturalizācija nav bijusi sekmīga - to pierāda kaut vai dažu Saeimas deputātu rīcība, kad jābalso par lietām, kas skar valsts intereses, un kur jāapliecina lojalitāte. Daudziem tā nav izveidojusies, tāpēc, lai turpmāk kas mainītos, būtu jāievieš naturalizācijas kursi. Tajos būtu jāapgūst ne tikai valsts valoda, bet arī vēsture, lai jaunie pilsoņi labāk saprastu, kas ir Latvija,» pārliecināts V. Liepiņš. Šādu kursu organizēšanai drīzumā varētu tikt prasīts papildu finansējums.
Savukārt uzticības svinīgā solījuma ceremonijām katru gadu tiks piešķirti papildu 66 tūkstoši eiro - par šo naudu gatavos veidlapas, izsūtīs uzaicinājumus, pirks ziedus un simboliskas dāvanas jaunajiem pilsoņiem. Tāpat izmaksās ierēķināta telpu noma un dekorēšana, lai gan līdzšinējās ceremonijas notikušas pašvaldību vai PMLP ēkās. «Cerams, pēc svinīgā solījuma nodošanas ceremonijas dalībnieki kopīgi nobauda kādu kūku un iedzer labu konjaciņu,» pasākuma vēlamo noskaņu iezīmē deputāts V. Liepiņš.
Gadā valstī paredzēts organizēt kopumā 80 svinīgo ceremoniju - 18 Rīgā, reizi mēnesī - Daugavpilī un Liepājā, pa sešām - Jelgavā, Valmierā un Ventspilī, bet vēl 20 - citās pilsētās. Iekšlietu ministrijā prognozē, ka turpmāk Latvijas pilsonību ik gadu iegūs aptuveni 2500 līdz 3000 iedzīvotāju.
Kopš naturalizācijas procesa sākuma 1995. gadā Latvijas pilsonībā uzņemtas 141 618 personu, to skaitā 14 288 nepilngadīgie, kuri naturalizējas kopā ar vecākiem.