«Pirmo reizi daudzu gadu garumā ir iespēja pārvarēt aukstā kara sekas un sākt veidot patiesi vienotu Eiropu,» sacīja S. Lavrovs. «Mēs esam gatavi šim nopietnajam uzdevumam. Krievija un Lielbritānija var un tām vajag sniegt savu ieguldījumu.» Viņš arī apgalvoja, ka Krievijas puses neredz šķēršļus, kas varētu kavēt abu valstu attiecībām kļūt «tuvākām, uzticamākām un stratēģiski stabilākām».
Abu valstu attiecībās atsalums iestājās pēc tam, kad 2006. gada novembrī Londonā tika nogalināts Kremļa kritiķis Aleksandrs Ļitviņenko, par kura slepkavību Lielbritānija tur aizdomās bijušo PSRS Valsts Drošības komitejas virsnieku Alekseju Lugovoju. Britu drošības iestādes uzskata, ka tieši A. Lugovojs Kremlim neērto A. Ļitviņenko saindēja ar reto radioaktīvo vielu poloniju 210. Tomēr Maskava uz visiem britu aicinājumiem izdot A. Lugovoju ir reaģējusi noraidoši.
Lielbritānijas un Krievijas attiecības iedragājuši arī abpusēji apvainojumi spiegošanā, kā arī Londonas lēmums dot politisko patvērumu vairākiem Krievijas valdošās varas sīvākajiem oponentiem, piemēram, odiozajam miljardierim Borisam Berezovskim. Plašu starptautisko rezonansi 2008. gadā ieguva Krievijas lēmums slēgt vairākus Britu padomes birojus valstī, apsūdzot to nodokļu nemaksāšanā.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs paziņoja, ka Londonas un Maskavas attiecības, neskatoties uz sarežģījumiem, turpina uzlaboties. «Starp mums valda nopietnas pretrunas, tomēr tās nevar bremzēt mūsu darbu,» sacīja V. Heigs pēc sarunām, kurās abi ministri runāja par Krievijas attiecībām ar Eiropas Savienību un NATO, notikumiem arābu pasaulē un Irānas kodolpro- grammu.