Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ļoti čaklie un visai relaksētie

Baltijā darbinieki ir čaklāki nekā Ziemeļvalstīs, taču viņi arī biežāk saskaras ar izdegšanas problēmu, liecina personāla atlases kompānijas Talentor veiktais pētījums, kurā šoruden piedalījās Baltijā pārstāvēto Ziemeļvalstu uzņēmumu dažādu līmeņu darba ņēmēji, kuri strādā Baltijā, kā arī šo pašu uzņēmumu Ziemeļvalstu pārstāvji jeb darba devēji no Dānijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas.

«Mēs tiekam uztverti kā ļoti čakli, smagi strādājoši, strādājam virsstundas, izrādām iniciatīvu un darām vairāk, nekā no mums prasa. Turpretī Ziemeļvalstīs strādājošie ir daudz relaksētāki - viņi izdara to, kas ir jādara, bet vairāk arī ne,» komentē Talentor vadošā partnere Katrīna Ošleja un piebilst: «Mēs čakli strādājam, bet Ziemeļvalstu uzņēmumu vadītāji apgalvo, ka viņi nebūt nav priecīgi par to, jo tas rada stresu, kļūdas, tāpēc rezultāts nebūt nav labāks.»

Vai esam darbaholiķi?

Tātad - esam darbaholiķi? K. Ošleja norāda, ka tik ļoti vispārināt īsti nevar, tomēr tā ir tendence - baltieši sevi darbā iegulda vairāk nekā Ziemeļvalstu iedzīvotāji. Kā vienu no skaidrojumiem eksperte min sociālo sistēmu: «Mūsu cilvēki ir vairāk nobažījušies par iespējamu darba zaudēšanu, pie mums arī atlaist no darba ir vieglāk nekā Ziemeļvalstīs. Eksistenciālās bailes palikt bez ienākumiem dzen galējībās - liek pārspīlēt ar centību. Ziemeļvalstu cilvēki attiecībā pret darbu ir relaksētāki, jo pie viņiem ir spēcīgas arodbiedrības, un, pat ja kāds tiks atlaists, viņš saņems lielu pabalstu.»

Otrs iemesls varētu būt kopējās kultūru un mentalitātes atšķirības, ko paši bieži neapzināmies, tomēr kuras ietekmē arī strādāšanas manieri. Piemēram, Ziemeļvalstīs ir attīstītāks balanss starp darbu un privāto dzīvi, tur priekšroka ikdienā daudz izteiktāk tiek dota pēdējai, turpretim mēs skrienam uz darbu arī tad, ja mājās slims bērns vai slimi esam paši.

Tāpat darba vides kultūrā dažādās valstīs eksistē atšķirīgi nerakstīti likumi, kam neapzināti pakļaujas gan darba ņēmēji, gan darba devēji, tāpēc nevar arī teikt, ka Baltijā darbinieki pārstrādājas tikai tāpēc, ka sliktie darba devēji viņus izdzen. «Nevienās attiecībās pagale nedeg viena pati. Mēs redzam arī izdegušus vadītājus. Un pētījumā parādījās - kolīdz arī Ziemeļvalstu cilvēks ir augstāka līmeņa vadītājs, tā viņš ir smagāk strādājošs. Jo zemāks darbinieks, jo viņš ir relaksētāks,» stāsta K. Ošleja.

Arī lemjam atšķirīgi

Talentor pētījums rāda, ka Baltijā darbinieki ir vairāk individuālisti, bet Ziemeļvalstīs vairāk orientēti uz komandas darbu. Atšķiras arī lēmumu pieņemšanas stils darbavietās. Proti, Baltijā lēmumus pieņem ātri un efektīvi, taču bieži vien nepārdomāti. Turpretim Ziemeļvalstīs lēmumus pieņem lēni, taču tie ir pārdomātāki un darbojas ilgtermiņā. Baltiešu «fiksumu» daļēji nosaka gan spiediena klātbūtne, ka viss jāizlemj nečammājoties un tikpat strauji jāseko rīcībai, gan atkal jau pašu kultūras īpatnības. «Varbūt strauju un emocionālu lēmumu pieņemšanu esam daļēji pārņēmuši no krievu mentalitātes, ar kuru ilgstoši esam bijuši sakarā. Bet, iespējams, ja Talentor pētījumā ieliktu vēl arī amerikāņus, krievus, indiešus, mēs redzētu vēl spilgtākas atšķirības un ar Ziemeļvalstu cilvēkiem justos daudz tuvāki,» spriež K. Ošleja un piebilst, ka baltiešu elastīgums un spēja ātri pielāgoties bieži vien ir liela priekšrocība. Ziemeļvalstīs, pat ja lēmuma pieņemšanai ir noteikts termiņš, tas nereti tiek pārcelts, ja šķiet, ka lēmums tomēr nav līdz galam izsvērts. Tas ļauj pasargāt sevi no kļūdām nākotnē, taču tajā ir arī savs sliktums: šādi nereti tiek palaistas garām kaut kādas biznesa, tirgus iespējas, turklāt pētījuma dalībnieki atzīst - tas ir kaitinoši, ka viss ar visiem jāsaskaņo, ka lēmuma pieņemšana ļoti ievelkas, skaidro Talentor eksperte.

Jautāta, vai Latvijas darbinieki kādreiz varētu kļūt tādi paši kā Ziemeļvalstu strādājošie, kas dara tikai tik, cik jāizdara, bet ne vairāk, K. Ošleja atbildēja ar pretjautājumu - vai tiešām tādi gribam kļūt? Tā arī nav tikai racionāla izvēle, ņemot vērā jau minētās kultūru atšķirības neapzinātā līmenī. Turklāt mēs kā maza ekonomika nevaram atļauties kļūt pārāk relaksēti strādājošie. Galu galā tādai relaksētībai ir mīnusi, ko veicina un pēc tam pati arī strebj sociālā sistēma. «Ziemeļvalstīs darbinieki mēdz biežāk ļaunprātīgi izmantot slimības lapas par katru nieku, lai paši ar šo lapu kabatā sēstos lidmašīnā un lidotu atpūsties uz Taizemi. Rodas jautājums, kā valstī ar tik labu veselības aprūpes sistēmu ir tik daudz slimotāju,» K. Ošleja min piemēru.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?