Bija informācija, ka tā ir bijusi Rīgas mēra un Saskaņas līdera Nila Ušakova iniciatīva - tik savlaicīgi pieņemt lēmumu par vienotu sarakstu uz 2017. gada vēlēšanām, no tā izrietēs arī kopīgas atbildības uzņemšanās par notiekošo pašvaldības uzņēmumos, kuriem pēdējā laikā pievērsta pastiprināta tiesībsargājošo iestāžu uzmanība. N. Ušakovs, kurš uzstājās arī kongresā, Dienai uzsvēra, ka nodoms ir abpusējs. «Mēs jau sešus gadus strādājam kopā ar Gods kalpot Rīgai, un starp mums valda sapratne,» viņš sacīja. Partijas Gods kalpot Rīgai līderis A. Ameriks Dienai teica, ka nākamajā rudenī jau būšot jāgatavojas vēlēšanu kampaņai un tagad deputāti sākuši darbu pie budžeta nākamajiem trijiem gadiem, tāpēc ir nepieciešams «stabilizēt sadarbības formātu un nodrošināt politisko stabilitāti». Lēmumu par kopīgo sarakstu jau pieņēmusi arī Saskaņas valde, un to paredzēts apstiprināt 14. novembrī Saskaņas kongresā.
Līdzīgi kā Saskaņa sākusi īstenot pārmaiņas Daugavpils nodaļā, ir paredzēts restartēt arī Saskaņas Rīgas nodaļu, «jo katrai partijai, kas nav viendienīte, tas ir jādara», Dienai sacīja Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kura minētajam faktam arī varētu būt zināma nozīme. Kuluāros runā par pretrunām viņa un Rīgas mēra attiecībās, taču no J. Urbanoviča atbildēm nekļuva skaidrs, kādas tās patiesībā ir. N. Ušakovs savukārt bija ļoti pārliecināts: «Lai neviens necer, ka starp mums varētu nevaldīt saskaņa! Mums ir visciešākā sadarbība. Tikai tā mēs varam būt tik spēcīgi.» Uz vaicāto, vai J. Urbanoviču apmierina N. Ušakova darbība, viņš atbildēja: «Tagad Nils visā iedziļinās pats. Agrāk deleģēja partneriem. Nils paliek ar stingrāku mugurkaulu un ar katru dienu labāk saprot Rīgas saimniecību. Es nezinu cilvēku, kurš ātrāk augtu.»
Partijas Gods kalpot Rīgai kongress ritēja ļoti gludi un ilga aptuveni divas stundas. To tradicionāli atklāja pareizticīgo kamerkoris Blagovest, kuru vada Aleksandrs Brandavs. Delegāti vienojās kopīgā lūgšanā, kas ir no Latvijas Pirmās partijas mantota tradīcija. Debatēs runātāji īpaši neiedziļinājās pašvaldības problēmās, bet vairāk lepojās ar padarīto Rīgā. Tam var būt savs skaidrojums - vairāk nekā 500 biedru lielajā partijā ir daudz pašvaldības iestāžu vadītāju, darbinieku un ar viņiem saistītu cilvēku. Vienu skaitli A. Ameriks minēja arī savā runā - partijā ir 15 skolu direktoru. «Mēs vēl neesam tik lieli varas nesēji, lai sāktu iekšēji par kaut ko strīdēties. Tāpēc arī mums ir vieglāk,» Dienai teica Dainis Turlais. Ja kāds kongresā tika kritizēts, tad tā bija valdība. «Mūs uztrauc, ka valdība pieņem lēmumus, nerēķinoties ar pašvaldību viedokli,» bija nemierā A. Ameriks, norādot, ka arī Latvijas Pašvaldību savienība esot iesūnojusi un vairs nespējot iestāties par visu pašvaldību interesēm, tās tiekot aizstāvētas ar Lielo pilsētu asociācijas starpniecību.
Kongresā runāja arī Andrejs Požarnovs, kurš pagaidām vēl ir šī spēka biedrs, bet 27. februārī plāno dibināt jaunu partiju Gods kalpot Latvijai. Viņš vēl nevarēja pateikt, cik cilvēku bez viņa pāries uz jauno organizāciju. A. Ameriks nedomā, ka vēl kādam bez A. Požarnova to vajadzētu darīt, un paskaidroja, kādas redz abu partiju attiecības - Gods kalpot Latvijai pieteiks sevi vietējās vēlēšanās reģionos, un Gods kalpot Rīgai deleģēs tās sarakstos savus cilvēkus, kas vēlas startēt uz Jūrmalas, Daugavpils, Carnikavas vai vēl kādas citas pašvaldības domi.