Par tam liktenīgu ir uzskatīta arī sadarbība ar PCTVL, par ko sociāldemokrāti izšķīrās, lai varētu nodrošināt sev vairākumu. Tagad LSDSP saraksta līderis ir šīs partijas mazāk zināmais priekšsēdis Aivars Timofejevs, aiz kura startē faktiskais LSDSP ilggadējais vadītājs Jānis Dinevičs.
LSDSP ir viena no vecākajām partijām, kas dibināta 1904. gadā, bet 1989. gadā tās darbība tika atjaunota un šajā procesā piedalījās arī J. Dinevičs, kurš 1990. gadā ir balsojis par neatkarības atjaunošanu. Daļa biedru, kas no LSDSP aizgājuši - arī gados jaunie sociāldemokrāti -, tieši J. Dineviča nevēlēšanos dot vietu jaunajiem uzskata par vienu no politiskā spēka neveiksmju iemesliem. Vaicāts, vai sadarbība ar PCTVL nebija kļūda, J. Dinevičs tagad Dienai atzina, ka «tajā politiskajā situācijā sadarbība ar PCTVL bija priekšlaicīga». Taču pēc 2001. gada pašvaldību vēlēšanām neesot bijusi cita iespēja, jo toreiz Tēvzemei un brīvībai/LNNK ieguvusi mazāk vietu, bet piekritusi iet koalīcijā ar LSDSP tikai tad, ja domi vada toreizējais tās biedrs Andris Ārgalis, apgalvoja J. Dinevičs. LSDSP bija vēlēšanu uzvarētāji un negribējuši piekāpties. LSDSP valdīšanas laiku mediji vērtēja gana kritiski, kas liedza ar tikpat labiem panākumiem startēt pēc četriem gadiem.
Kādreiz LSDSP rindās bija 3000 biedru. Tagad tajā vairs palikuši tikai ap 700 sociāldemokrātiem, kas arī nav maz, ja salīdzina ar biedru skaitu pēdējos gados dibinātajās vietējās partijās. LSDSP iesniegusi kandidātu sarakstus 14 pašvaldībās, un vēl vienā tā startē apvienībā. Socioloģiskās aptaujas neliecina, ka sociāldemokrātiem ir izredzes iekļūt Rīgas domē. Uz vaicāto, kāpēc tādā gadījumā partija iesaistās priekšvēlēšanu cīņās, J. Dinevičs atbildēja: «Ja partija pastāv, tad tai ir jāpiedalās vēlēšanās. Pakāpeniski un pacietīgi ir jālabo pagātnes kļūdas, kas ir iespējams, jo sociāldemokrātiskā domāšana Latvijā pastāv.»
Lūgts raksturot komandu, J. Dinevičs pirmo min priekšsēdētāju A. Timofejevu un uzteic arī Māri Pļaviņu, kurš ir «kvalificēts speciālists veselības jautājumos». Savulaik M. Pļaviņš bija Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas valdes priekšsēdis, bet no šī amata viņu atstādināja. Aktiera Rūdolfa Plēpja iekļaušana sarakstā tika skaidrota kā rezultāts sadarbībai ar nevalstisko sektoru, kura aktivitātēs iesaistījies mākslinieks. Vairākiem kandidātiem ir pašvaldību darba pieredze - arī Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekānam Andrejam Vilkam. Sarakstā ir samērā daudz pensijas vecuma kandidātu.