NEPLP painteresēšoties
«Tas ir maz,» uzzinājis, ka LTV1 septembrī ieguva tikai 7,5% skatīšanās laika daļu, kas raksturo kopējo televīzijas auditorijas sadalījumu, reaģē Sergejs Kārītis, sabiedriskās televīzijas kurators Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP). Viņš sola jau šodien par to runāt NEPLP sēdē. Televīziju reitingu pazemināšanās ir loģiska digitalizācijas dēļ, atzīst S. Kārītis, taču uzsver, ka LTV nevajadzētu pārāk atpalikt no Latvijas populārākajiem komerckanāliem. Analizējot komerctelevīziju reitingus vairāku gadu griezumā, redzams, ka populārāko kanālu TV3 un LNT reitingi arī samazinājušies, tomēr līdz LTV zemajam rādītājam šiem kanāliem vēl tālu.
LTV1 reitingi zemo punktu sasnieguši priekšvēlēšanu karstākajā laikā, ko Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs skaidro ar neveiksmīgo priekšvēlēšanu raidījumu plānojumu un saturu - diskusijas, izkaisītas pa dažādiem raidījumiem, bijušas vienveidīgas un žurnālistiski vājas. S. Kārītis norāda, ka televīzijas bija pārsātinātas ar priekšvēlēšanu raidījumiem, jo šajā lauciņā aktīvāk sāka spēlēt arī komerctelevīzijas, tomēr LTV diskusijas esot saņēmušas daudz kritikas NEPLP Mākslinieciskās padomes sēdē.
LTV valdes loceklis Edgars Kots atzīst, ka viņam vajagot detalizētu informāciju, lai izskaidrotu, kāpēc reitings kritis. Taču, viņaprāt, septembra reitings neliecinot par LTV priekšvēlēšanu programmas izgāšanos, jo kopējo kanāla skatīšanās daļu varot ietekmēt arī tas, ka konkurenti raida naktīs, kā arī cita veida programma, ko komerctelevīzijas piedāvā, ne tikai politiskie raidījumi.
Auditorija aizgājusi
LTV reitingu lejupslīde nav raksturīga tikai priekšvēlēšanu laikam, tā ir pastāvīga tendence vairāku gadu garumā. Ievērojami reitingi samazinājušies arī LTV pīlāram - ziņu raidījumam Panorāma. Salīdzinot Panorāmas septembra reitingus pēdējos gados, redzams, ka četru gadu laikā vidējā auditorija samazinājusies teju uz pusi jeb par gandrīz 100 tūkstošiem skatītāju, stabilāki rādītāji ir LTV ziņām sešos vakarā. LTV Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis, skaidrojot reitingus, iesaka ņemt vērā programmas plānojumu - ko LTV rāda pirms Panorāmas, kā arī ko konkurējošās televīzijas rāda Panorāmas laikā, kas ietekmējot skatītāju skaitu. Tomēr J. Juzefovičs uzskata, ka «auditorija ir aizgājusi prom fundamentāli» un LTV cilvēkiem vairs nav primārais ziņu avots.
Eksperti LTV reitingu kritumam min objektīvus iemeslus, kā finansējuma trūkums, neatrisinātas problēmas likumā, interneta nozīmes pieaugums, ārvalstu kanālu skatīšanās īpatsvara pieaugums, mazais tirgus, globalizācija un televīziju tendence iepirkt tikai lētu izklaides produkciju, pie kuras jau pieradināti skatītāji. Bet neesot noliedzamas nepilnības pašas LTV darbībā, tāpēc saturu varot uzlabot arī bez liela papildu finansējuma. Piemēram, RSU vadošais pētnieks Sergejs Kruks pieļauj, ka reitingu kritums varētu būt skatītāju reakcija uz raidījumu atraktivitātes trūkumu - arī informatīvajiem raidījumiem bez spriedumu kvalitātes ir svarīga atraktivitāte, citādi skatītājs var pārslēgties uz komerctelevīzijām, kas piedāvā vieglāku saturu. LTV zemo reitingu pamatā ir ideju trūkums, un «ir sajūta, ka cilvēki, kuri plāno LTV programmu, neskatās citu valstu televīzijas», uzskata J. Juzefovičs. S. Kruks piekrīt, ka «ir lietas, kas risināmas, tikai smadzenes pieliekot». Viņaprāt, LTV pietrūkst radošas diskusijas, lai neieslīgtu rutīnā. Bijušais LTV žurnālists Kristaps Pētersons iesaka izveidot padomi ar 30-40 dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem, kas pāris reižu sezonā «izķidātu» LTV saturu. Tas varētu būt noderīgs instruments LTV satura kvalitātes vērtēšanā, jo kvalitāte ne vienmēr atspoguļojas labos reitingos, secināms no viņa teiktā.
Pēc K. Pētersona domām, uzlabojumus LTV saturā varētu panākt, ja programma tiktu plānota un testēta vismaz divas sezonas uz priekšu, bet, piemēram, viņa vadītais raidījums Sarkanā līnija no nulles ticis radīts pāris nedēļu laikā. Savukārt režisors Gints Grūbe uzskata, ka LTV satura kvalitātei nāktu par labu konkurence nacionālā pasūtījuma naudas sadalīšanā. Proti, LTV būtu nepieciešams programmu iepircējs, kuram būtu noteiktas prasības, kādi raidījumi LTV nepieciešami, bet realizētāji būtu jāmeklē konkursa kārtībā, nevis kā tagad, kad naudas sadale projektiem vairāk atgādinot arodbiedrības projektu, lai saglabātu cilvēkiem darbu.
Vadības atbildība
E. Kots ir skeptisks pret reitingu ņemšanu par atskaites punktu LTV satura kvalitātes vērtēšanā, jo «situācija pierāda, ka skatītāji izvēlas bezsatura izklaidi jeb izklaidi bez informācijas». Šogad visvairāk skatīto LTV raidījumu apkopojums liecina, ka topa galvgalī ir Eirovīzija un Kontinentālās hokeja līgas spēles. LTV uzdevums, E. Kota ieskatā, nav sasniegt pirmo vietu reitingos, bet gan piedāvāt alternatīvu programmu, un, viņaprāt, LTV programma ir gana kvalitatīva. Žurnālists Dmitrijs Petrenko piekrīt, ka LTV nav jākoncentrējas uz reitingiem, jo tad televīzija krietni labākus rādītājus sasniegtu, rādot lētus seriālus un šovus. Taču sabiedriskā televīzija nevarot būt tāda, ko cilvēki neskatās. Ja reitings ir slikts, tas nav jānoraksta uz cilvēku muļķību, bet gan jāmeklē iemesli arī programmas kvalitātē, uzskata D. Petrenko.
Žurnālists Jānis Domburs norāda, ka pašlaik no LTV augstākus reitingus prasīt būtu bezjēdzīgi, jo vadības komanda savu potenciālu ir izsmēlusi. Tai varot «rīt iedot 100 miljonus latu un likt uztaisīt labāko televīziju Vakareiropā», taču tā vienalga nevarēšot. Tāpēc būtu jāsāk pēc būtības vērtēt LTV vadības atskaites principus, saka J. Domburs un piebilst: «Nesaku, ka rīt jāatlaiž Kots, bet nesaprotu, vai kāds vērtē kvalitāti.»
LTV vadību kritizē teju visi eksperti, taču ir piesardzīgi par nepieciešamību atbrīvot E. Kotu. J. Juzefovičs norāda, ka nevajadzētu pārvērtēt viena E. Kota iespējas panākt uzlabojumus LTV, turklāt neesot pārliecības, ka viņa vietā nāktu spēcīgāks vadītājs. Taču, viņaprāt, pēc priekšvēlēšanu raidījumu neveiksmes no LTV1 direktores Baibas Šmites un satura redaktores Sarmītes Plūmes jāpieprasa rīcības plāns vai arī viņas jāatbrīvo. E. Kots skaidri neatbild uz jautājumu par LTV1 vadības krēslu drošību, sakot, ka tas pirms publiskošanas vienalga vispirms tiktu pārrunāts ar darbiniekiem.