Salaspils reaktors atrodas uz Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC) piederošas zemes, kuru kopš 2012. gada apsaimnieko LU. Ja Universitāte to vairs turpmāk nedarīs, augstskolas zinātnieki tomēr arī turpmāk varētu sniegt palīdzību ārpakalpojuma formā, pieļāva I. Muižnieks. Tomēr LU vadība vēl cer, ka tiks rasts visiem pieņemams risinājums, jo kodolreaktora telpas un apkārtne ir izcili piemērotas ar radiāciju saistītu pētījumu veikšanai un citas tamlīdzīgas zinātniskās infrastruktūras veidošanai, kas palīdzētu ne tikai pētniekiem, bet arī Latvijas tautsaimniecībai. Piemēram, šajā teritorijā iespējams izveidot gan specializētas sterilizācijas, gan Baltijas mēroga ārstniecības iekārtas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji gan pagaidām nevar atbildēt uz jautājumiem par iespējamo finansējuma piešķiršanu. Kā Diena jau rakstīja, lielākai skaidrībai gan vajadzētu būt līdz janvāra beigām, kad VARAM jāiesniedz ziņojums ar risinājumiem kodolreaktora nākotnei, kā arī jānosaka potenciālie finansējuma avoti reaktora demontāžai. Tam nepieciešami aptuveni 5,5 miljoni eiro. FM vēl mēģina noskaidrot, vai šos līdzekļus varētu piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem.
Jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē reaktorā atklājās vairākas radioaktīvā ūdens noplūdes. Turklāt, pēc tā administratora Jāņa Rudzīša vārdiem, piesārņotais ūdens ir tikai viens no elementiem, lielākais radioaktīvo materiālu apjoms atrodas reaktora zālē. Saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem tie jau sen bija jādemontē un atbilstoši jāapglabā. Taču tas nav noticis, jo nav finansējuma.