Nereti pat labdabīgi noskaņota indivīda dvēselē iezogas nelāgas aizdomas, ka varas lēmumi nav saskaņoti vai pat ir vērsti atšķirīgos virzienos. Tā arī gadās. Bet gadās arī tā, ka zināma kopējā bilde ir, tomēr tā publikai tiek neskaidri pasniegta... Piemērs: nodokļu politika.
Ļaudīm, kuri dažādu iemeslu dēļ varonīgi maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), tīkama ir apziņa, ka ir uzsākta šī nodokļa pazemināšana, turklāt valdība apņēmusies likmes pazemināšanu turpināt arī tuvākajos gados. Tiktāl skaidrs. Tālākais ir gandrīz precīzs izklāsts miermīlīgam dialogam ar vienu no koalīcijas ekonomiskās politikas veidotājiem.
Jautājums: ja no IIN daļa tiks novirzīta veselības aprūpei, tad jau laikam ar likmes tālāko pazemināšanu nāksies pagaidīt, jo pašvaldības nepiekritīs, ka tik būtiski samazināsies to ieņēmumi? Atbilde: nē, turpināsim - pašvaldībām ir iespēja zudušās summas kaut daļēji kompensēt, aktīvāk izmantojot iespēju atsevišķām īpašumu kategorijām noteikt lielāku nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Ja runa ir par sabiedrības turīgāko slāni, tad tam nebūs problēmu šo lielāko NĪN samaksāt, jo makā, pateicoties zemākam IIN, būs palicis vairāk naudas. Jautājums: tad kāda jēga no šīm manipulācijām ar divu nodokļu likmēm, ja «sausais atlikums» privātpersonai nemainās? Atbilde: bet kurš teica, ka IIN pazemināšanas būtība ir palielināt naudas daudzumu pilsoņu rociņās? IIN pazemināšanas mērķis esot motivēt uzņēmumus pamest «pelēko ekonomiku», kas savukārt mazinātu negodīgo konkurenci starp vienā nozarē strādājošiem - tiem, kuri nodokļus maksā, un tiem, kuri to nedara.
Sveika, Gauja! Pieņemsim, ka minētā cēloņu -seku konstrukcija ir pareiza un vajadzīga (visticamāk, ka ir). Pieņemsim, ka konstrukcija dzīvē īstenosies kaut cik gludi. Bet - ir liela iespēja, ka nodokļu maksātāju - fizisko personu vairākums pieteikto IIN pazemināšanu izprot citādi. Proti, ka mistiskā kārtā valdība nākusi pie prāta un nolēmusi viņiem «uz rokām» atstāt vairāk naudas, kas noderēs pieaugošo izdevumu kontekstā. Ja izrādīsies, ka iznākums ir «cik iedeva, tik paņēma», ļaudis būs vīlušies. Uz šo apsvērumu sarunu biedrs atbild ar tālāko cēloņsakarību ķēdi. Ja uzņēmumiem kļūs labāk, labāk kļūs arī fiziskajām personām. Arī taisnība. Tomēr lēmumu pieņēmējiem ir jāsaprot, ka normālam iedzīvotājam primāri atbildība un interese ir par viņa tuvākā loka labklājību, ka valsts politiku mēs pirmām kārtām vērtējam pēc tā, kā tā ietekmē tieši mūs un tagad. Nevar prasīt, lai cilvēks valdības lēmumus uztver, vērtējot tos vairāku gadu perspektīvā un precīzi stādoties priekšā dažādu ekonomisko faktoru mijiedarbību. Nezinu diezgan dumjā apzīmējuma «tante Bauskā» izcelsmi, bet mazliet nievājošajā izteicienā ir liela taisnība. Nav tāda abstrakta kopuma «Latvijas sabiedrība» - ir ļoti konkrēti indivīdi, kas mēģina saprast, ar ko viņiem jārēķinās. Protams, var teikt (un piekrist), ka saturīga, regulāra skaidrojoša komunikācija nav iespējama bez aktīvas un ieinteresētas preses līdzdalības. Bet - kad vajag tikt pie «mikrofona» vēlēšanu vai kādu resorisku kašķu kontekstā, tad gan amatpersonas ir varen spriganas un izmanīgas...