Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Lūgšana gaišajai zemei, mūsu Latvijai

Iedvesmojošais garīgās mūzikas koncerts Lūgšana Latvijai svētku priekšvakarā, kas XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku priekšvakarā, 5. jūlijā, izskanēja Sv. Pētera baznīcā, bija kas vairāk nekā vienkārši jaunums šo svētku programmā. Būtisks ir ne tikai pats fakts, ka garīgās mūzikas koncerts notika pirmo reizi skolēnu Dziesmu svētku līdzšinējā vēsturē.

Būtiski jauna bija pati mākslinieciskā ideja ļaut vienā programmā, simboliskā Noasa šķirstā, satikties dažādu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras mantojumam, turklāt to parādot jaunā gaismā un kultūru mijiedarbībā mūsdienu latviešu komponistu speciāli veidotās apdarēs. Šī koncerta izpildītāju galvenais spēks bija mūzikas skolu audzēkņu kori un simfoniskais orķestris, kuri parasti Dziesmu svētkos neiesaistās, ja neskaita to, ka mūzikas skolu audzēkņi parasti dzied vispārizglītojošo skolu koros. Kopīgajā miera un sapratnes peldējumā Noasa šķirstā kopā ar mūzikas skolu kolektīviem un viņu diriģentiem muzicēja arī koklētāju ansamblis Balti no Babītes, akordeonistu ansamblis no Rīgas Skolēnu pils, krievu tautas instrumentu orķestris no Liepājas, zvanu ansamblis no Talsiem.

Kopīgā dažādība

Speciāli šim koncertam ar zīmīgo un satraucošajai šodienas situācijai pasaulē tik atbilstošo nosaukumu Lūgšana Latvijai Latvijā dzīvojošo tautu garīgās dziesmas, ar pietāti izgaismojot raksturīgo, aranžējuši deviņi latviešu komponisti Kaspars Zemītis, Jānis Lūsēns, Valts Pūce, Raimonds Tiguls, Jēkabs Jančevskis, Kārlis Lācis, Laura Jēkabsone, Jānis Aišpurs un Jevgeņijs Ustinskovs. Tiem līdzās - trīs Riharda Zaļupes, Riharda Dubras un Raimonda Paula oriģinālopusu pirmatskaņojumi. Garīgo dziesmu apdarēm īpašu kolorītu piešķir katrai tautai raksturīgie mūzikas instrumenti - lietuviešu skuduči, latviešu kokles (to līdzinieces ir lietuviešu kankles, igauņu kannele, lībiešu kāndla), krievu balalaikas, slāvu zemēs īpaši populārie akordeoni, zvani, ģitāras. Un kas gan to varētu domāt, ka kopīgajam un vienlaikus tik dažādajam lūgšanas rituālam noskaņosimies ar dārdošu bungu un runas kora sasaukšanos, kas diriģenta Māra Sirmā vadībā un piedaloties paša autora Riharda Zaļupes izveidotai sitaminstrumentālistu grupai iespaidīgi izskanēja no visām pusēm Pēterbaznīcas telpā.

Mīlestības koncentrāts

Saskaņā ar māksliniecisko vadītāju komponista Māra Sirmā un Ērika Ešenvalda ideju Lūgšana Latvijai ritēja kā muzikāls uzvedums ar misiju godināt un apvienot Latvijā dzīvojošu tautību kultūras. Tāpēc dziesmas skanēja visu šo tautu valodās: latgaliešu, krievu, ukraiņu, lietuviešu, romu, igauņu, ebreju, poļu, lībiešu un latviešu. Vienpadsmit diriģentu vadībā, muzicēšanā piedaloties arī komponistiem, režisores Margo Zālītes, videomākslinieces Inetas Sipunovas un gaismu mākslinieka Mārtiņa Feldmaņa izveidotajā Svētā Pētera baznīcas Noasa šķirstā kuģojām kopīgas izdzīvošanas, cerības virzienā. To simboliski apkopoja Raimonda Paula un Ineses Zanderes Tu gaišā zeme - Latvijas patriotisma koncentrāts, patiess un uzrunājošs savā sirsnīgajā vienkāršībā, uzrunājošā melodismā, emocionālajā kulminācijā un arī uz vienas skaņas rečitējošajā psalmodijā, kur apliecinājums Tu gaišā zeme, mūsu Latvija izskanēja visās valodās, kādās mūsu zemē runājuši un runās.

Šķiet, koncerta atslēga bija tieši tā daudzkrāsainajā, nepārtrauktajā ritējumā, kur uzrunāja gan katoliskas slavēšanas vēriens (Riharda Dubras Exaltabo te, partitūrā sapulcējot visus iepriekšminētos mūzikas instrumentus!), gan liriskā kulminācija - jaunā komponista Jēkaba Jančevska veidotā ukraiņu dziesmas Blagoslovi, duše moje apdare ar smalki, uzmanīgi izmantotām akordeonu krāsām. Valta Pūces veidotajā romu dziesmas Ame gabas kamasam (Mēs vēlamies dziedāt) apdarē brīnišķīgi izcēlās talantīgas un mērķtiecīgas romu pārstāves balss - Agnese Korvstiļeva tikko absolvējusi Ventspils Mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu un gatavojas stāties Mūzikas akadēmijā. Izcila pērle, kas, zvaniem un balalaikām skanot, no unisona izauga līdz vokālajām jubilācijām, izdevusies Jevgeņijam Ustinskovam, kurš arī diriģēja paša aranžēto A. Ribņikova / A. Vozņesenska Alleluja. Meistardarbs, dzidrā instrumentālo krāsu kolorītā integrējot igaunisko, mierpilno cēlumu, ir Jāņa Lūsēna skatījums uz P. Gerharda igauņu dziesmu, kuras nosaukums tulkojumā aicina Mana sirds, mosties!. Negaidītā, taču organiskā laiktelpu kolāžā, kur teicēja ieraksts ievijās mūsdienu skaņurakstos, uzrunāja Raimonda Tigula aranžētā lībiešu šūpuļdziesma Jūra.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?