Tā saucamajā nāves grupā spēkiem mērosies Nīderlandes, Portugāles, Dānijas un Vācijas izlases. Ilgu laiku čempionāta rīkošana arī Ukrainā «karājās» mata galā, un pašreizējai Reģionu partijas veidotajai valdībai nācās sasprindzināt visus spēkus, lai sagatavotu stadionus un sarūpētu mājokļus ārzemju līdzjutējiem. Atšķirībā no Polijas, kur stadionu būvniecībā un dažādu infrastruktūras projektu īstenošanā piesaistīti 40-45% privāto līdzekļu, turklāt pārējos izdevumus Polijas nacionālais budžets sadalīja ar Eiropas Savienību, Ukrainā pretēji gaidītajam privāto investoru interese nosegusi tikai 20% no izdevumiem. Svoboda korespondente Bogdana Kostjuka Dienai skaidroja, ka privātos ieguldītājus, galvenokārt ārzemniekus, esot biedējusi augstā korupcija. Čempionāta gatavošanā nav trūcis kuriozu, starp kuriem ievērību izpelnījies doņeckiešu ieteikums izmitināt ārzemju līdzjutējus ārpus ogļraču pilsētas lielā klajā laukā, piedāvājot dzīvošanu teltīs par 25 eiro diennaktī. Pēc valdības iejaukšanās šī iecere atmesta un likts pievērsties viesnīcu būvniecībai un dažādu ēku rekonstrukcijai.
Euro 2012 norise Ļvovā kopā ar Kijevu, Harkovu un Doņecku nav nejaušība. Pilsēta piesaista ar savu kultūru un bagātīgo arhitektūras mantojumu, taču tai piemīt arī svarīga loma valsts iekšējos politiskajos procesos. Bez Galīcijas, kurā ietilpst trīs - Ivanofrankovskas, Ternopoles un Ļvovas apgabali, viedokļa uzklausīšanas nav iespējams noteikt dzīvi visā Ukrainā kopumā, uzskata pazīstamais jauno un jaunāko laiku vēstures speciālists, Ukraiņu katoļu universitātes profesors Jaroslavs Gricaks. Caur šo reģionu, kas vēsturiski piederējis arī Polijas Lietuvas valdniekiem, Austrijas karalistei un Austroungārijas impērijai, Ukrainā tradicionāli «ienākuši rietumi». Joprojām iedzīvotāji no Austrumukrainas, arī Baltkrievijas un Krievijas mēdz teikt, ka, atbraucot uz Ļvovu, var apskatīt Eiropu bez vīzas. Un tas tā arī ir. Pilsētas centrā pie vecā rātsnama darbojas Ziemassvētku tirdziņš, smaržo sarkanvīns, nopērkami saldumi un reliģiska rakstura eglīšu rotājumi. Bezvadu internets kafejnīcās kļuvis par normālu parādību. Faktiski interneta lietošana visā valstī tuvojas 30%, un tas, pēc profesora J. Gricaka domām, esot nopietns arguments, lai valdošajiem spēkiem neizdotos autoritāras kārtības nodibināšana. Galīcijā atbalsts prezidenta Viktora Janukoviča promaskaviskajai Reģionu partijai esot tikai 2-3%. Tā esot pilnīga katastrofa, jo tas nozīmē, ka pret viņu kritiski izturas pat lielākā daļa Ļvovā dzīvojošo krievu tautības cilvēku. Ukraina atrodoties pārmaiņu gaidās, un pašlaik V. Janukovičs strauji zaudē popularitāti savos tradicionālajos atbalsta reģionos - austrumos un dienvidos.