Filmu The Secret redzējušajiem Latvijas Zaļās partijas mērķi neliksies dīvaini. Domas pievelk priekšmetus, un Guntis Belēvičs, izmantojot savu vēlmju spēku, pats par sevi saprotams, var pievilkt arī Rīgas mēra krēslu.
Grūtāk LZP apņemšanās saprast ir tiem, kas filmu The Secret nav redzējuši un motivācijas grāmatiņas nelasa. Viņiem LZP kongresa runas var šķist dīvainas, bet līderi - traki. Kā partija ar bezmaz 0,0 reitingu var pārņemt varu? Kur ir tas aprēķins? Belēviča pašsuģestija? Cerība, ka visi, absolūti visi iebrauks ar seju asfaltā, tikai Silenieks uzvalciņā izbridīs caur dubļiem sauss?
Latvijas Zaļajai ir lieliskas izredzes. Teorētiski. No e-vielām un vispārējā piesārņojuma nogurusī sabiedrība ilgojas pēc kaut kā tīra. Zaļo idejām, ekoloģismam ir visplašākā auditorija. No politikas šaurības nogurusī sabiedrība grib dzirdēt kaut ko lielu un skaistu arī politikā. Ka Guntis Belēvičs atrota piedurknes un iekāpj Mārupītes dubļos vai Viesturs Silenieks šortos uz velosipēda pierāda savu taisnību. Novērš konkrētas nebūšanas, nevis muld par zaļo domāšanu. Ir parasti, normāli čaļi, nevis tēlo varas partiju. Tie, kas meklē varas partiju, par zaļajiem nebalsos. Bet tie, kas ir zaļie, nebalsos par tiem, kas nemaz neizskatās pēc zaļajiem.
Realitātes izjūta ir smaga problēma ne tikai tiem, kas neko nezina par politiku. Bet pašiem politiķiem, kuriem šķiet, ka ir krietni gudrāki par tanti Bauskā, kuru aptīt ap pirkstu ir kā Rīkojumu nr. 2 parakstīt. Taču tante Bauskā vismaz zina, ka ir Bauskā, bet Reformu partija nezina, kur tā ir.
Tas, ka Reformu partija ir valdībā, ir tikai puse patiesības. Otra puse ir tā, ka bez tā, ka Reformu partija ir valdībā, tās vispār nav. Tās ministri ir vienīgais kapitāls, ko izvilkt pirms vēlēšanām. Taču, visticamāk, šīs partijas reitings ir 0,0% ar tendenci samazināties.
Reformas ir lieliska ideja. Tās ir vajadzīgas. Domāju, ka daudzi labprāt redzētu reformas kā reālus uzlabojumus. Nevis ideoloģiskas konstrukcijas. Tādas reformas, kas ir tās pašas jau atskatītās politikas turpinājums vēl pakāpi skarbākā formā, neviens vairs negaida.
Pat Vienotība nevienam vairs nepārdod neoliberālismu konsolidācijas formā. Tuvojoties vēlēšanām, Vienotības ideoloģija ir kļuvusi krietni piezemētāka. Tās piedāvājums sāk atgādināt ZZS parasti raksturīgo - katram pa mazumiņam līdzšinējā politiskā kursa ietvaros.
Bet politiskais kurss ir tas pats vecais. Eiropas Savienība, eiro. Ierobežota autonomija Eiropas Savienības sastāvā, augstākais mēģinot pierādīt, ka mēs kaut ko kā milzīgu atļaušanos varam kripatiņu savādāk. Patiesībā nevaram panākt pat to, ka jaunās naudas nosaukums tiktu rakstīts eiro, nevis euro.
Visas Saeimā pārstāvētās partijas, arī Saskaņas centru ieskaitot, lielā mērā centrējas uz politiku, kas 80% iedzīvotāju ir netīkama un nepieņemama vai nesaprotama un sveša. Plaisa, kas ir starp sabiedrības ekspektācijām un gaidām un politiķu piedāvājuma spēju, kļūst platāka un platāka. Tāpēc vēlēšanu notikums var nest lielākus pārsteigumus, nekā dažam šķiet. Tikai trīsreiz uzsildītu zupu gan neviens vairs negaida.