Signe Vaisūne
Pirmkārt, skolotājam ir jārada bērnos interese par mācāmo priekšmetu. Mācību viela ir jāapgūst visiem, neskatoties uz to, vai kādam skolēnam priekšmets šķiet saistošs vai tieši pretēji. Sevišķi vidusskolēnus vairs nespēj uzrunāt mācību grāmatas ar neskaitāmām formulām, tabulām un grafikiem, jo apgūstāmās mācību vielas ir daudz, un skolotājiem ir jāatrod sava pieeja, kā panākt, lai skolēns nejustos garlaikots. Mūsdienās šīs monotonās stundas ir iespējams papildināt ar vizuāliem materiāliem, audiomateriāliem vai veicot eksperimentus. Taču, lai to varētu darīt, ir nepieciešams finansējums datoru, interaktīvo tāfeļu, eksperimentos nepieciešamo darba piederumu iegādei, un lieks finansējums daudzām skolām nav pieejams, tāpēc stundu varētu saukt par izdevušos arī tad, ja skolotājs to novada ar pozitīvu attieksmi, ir objektīvs un kompetents. Skolotājam noteikti ir arī jāmīl savs darbs, jo stresa nomocīts pasniedzējs nerada vēlmi klausīties.
Tipiska stunda manā skolā parasti norit tā, ka ne visi skolēni saprot, ka mūsu skola sniedz lieliskas iespējas, un to nenovērtē. Skolotāji ir atsaucīgi, prot mūs motivēt un nenostājas klases priekšā stresa pārņemti, kas tikai pozitīvi ietekmē skolas dienu. Vismaz vienā stundā izmanto prezentācijas vai citus vizuālus materiālus, kādā citā mācāmies strādāt individuāli. Ir patīkami, ja ir dažādība.