MK 2002. gadā pieņemtie noteikumi par higiēnas prasībām pirmsskolas izglītības iestādēs noteic, ka «televizora skatīšanās un darbs pie datora bērniem pieļaujams ne ilgāk par 15 minūtēm un ne vairāk kā divreiz dienā». R. Tukišs pauž, ka šos «arhaiskos noteikumus šā gada laikā atcels pavisam noteikti». Savukārt pagājušajā nedēļā izglītības un zinātnes ministrs, kurš ir pārliecināts tehnoloģiju atbalstītājs, uzdevis izsludināt konkursu par mācību materiālu digitalizāciju. Sākumā tās būšot tikai darba burtnīcas, savukārt, lūkojoties tālākā nākotnē, R. Ķīlis paredz, ka skolēni uz mācību iestādēm dosies tikai ar planšetdatoru.
Ministra nākotnes prognoze ir kļuvusi par realitāti Lielbritānijā. Ziemeļkresentas pamatskola (Lielbritānijā pamatizglītību iegūst no četru līdz 11 gadu vecumam) šogad izdevusi 13 000 mārciņu, lai iegādātos 32 planšetdatorus, vēsta www.dailymail.co.uk. Kā mācīšanas instrumentu pedagogi to izmanto visos mācību priekšmetos bērniem no četru gadu vecuma.
Līdzīga «revolūcija» pirms 10 gadiem notika Daugavpils 20. pirmsskolas izglītības iestādē. Vakara Ziņas 2004. gadā šo bērnudārzu aprakstīja kā inovatīvu mācību iestādi, kuras audzēkņiem ieviesta datorstunda. Tika stāstīts gan par īpašo datorklases iekārtojumu, kurā speciāli izvietoti kaktusi «kaitīgā starojuma» noņemšanai, gan redzes vingrinājumiem, kas bērniem pēc katras nodarbības obligāti jāveic. «Ļoti negatīvi skatos uz datoriem kā tādiem. No vienas puses, ir labi, ka kaut ko apgūstam, iegūstam informāciju, mākam ar tiem rīkoties, tas noteikti ir ļoti nepieciešams mūsu tehnikas laikmetā. No otras puses, tas traucē saskarsmei,» toreiz datorstundas komentēja bērnu psiholoģe Antra Sloka. Tagad, astoņus gadus pēc šī raksta, viņas attieksme ir pielaidīgāka: «Negatīvās puses saglabājas joprojām, bet šobrīd ir arī ļoti daudz attīstošu tehnoloģiju, kas noteikti ir vērtība.» Psihoterapeite Solvita Vektere ir vienisprātis, ka tendence reālo dzīvi aizstāt ar tehnoloģijām var būt bīstama. Tādēļ vecākiem galvenais ir uzmanīt, cik daudz viņa bērns tehnoloģijas izmanto. «Tas, ka tehnoloģijas ir mūsu ikdienā, pats par sevi nav nekas bīstams,» viņa saka.
«Ārsti uzskata, ka tā būtu spekulēšana vai viedokļu pievilkšana, jo Latvijā nav veikti pētījumi, kas pierāda, ka tehnoloģijas ir labas vai sliktas,» stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Romēna Namniece. Viņa uzver, ka, izmantojot tehnoloģijas, ir būtiski ievērot tos pašus principus, kurus jebkurā redzes piepūles gadījumā, - pareizu attālumu, labu apgaismojumu un lietošanas ilgumu. Savukārt ASV Pediatru asociācija jebkāda veida medijus iesaka neizmantot līdz divu gadu vecumam, jo posmā, kad strauji attīstās bērna smadzenes, daudz vērtīgāka esot saskarsme ar cilvēkiem, nevis tehnoloģijām. Tajā pašā laikā Glāzgovas Kaledonijas universitātes zinātnieki šogad atklājuši, ka ar videospēļu palīdzību bērniem var ārstēt tā dēvēto slinko aci jeb pasliktinātu redzi vienā vai abās acīs, vēsta bbc.co.uk.