Madara Palameika
Skrējēji pēc finiša sūdzējās par sliktajiem laika apstākļiem. Vari to pašu teikt?
Nē, šādi laika apstākļi ir labāki, nekā ja ir plus trīsdesmit grādu. Vēsākā laikā mans ķermenis tik ātri nenogurst. Pagājušajā nedēļā Valmierā, kad bija trīsdesmit grādu tveice, aizmetu nedaudz pāri 58 metriem. Lai kā es gribēju, tad es nevarēju saņemties. Šoreiz man bija tāda sajūta, ka es varētu vēl un vēl mest.
Tas nozīmē, ka, iespējams, aizmestu vēl tālāk, ja būtu vēl mēģinājumi?
Varbūt, jo fiziski es jūtos ļoti labi, bet nevaru vēl visu izpildīt tehniski pareizi. Spēks ņem virsroku. Vajadzētu mest nedaudz brīvāk. Tēvs (Madaras treneris Gints Palameiks - aut.) jau smejas, ka esmu tādā kondīcijā, ka varētu startēt diska mešanā.
Tēvs Gints visai kritiski vērtēja tehnisko izpildījumu...
Ai, man vienmēr sezonas sākumā tehniskajā izpildījumā ir problēmas. Grūti pagaidām. Tāda sajūta, ka katru dienu es kaut ko jaunu apgūstu.
Aprīlī treniņnometnē šķeps esot lidojis pat pāri 63 metru atzīmei?
Tā bija, tāpēc viss ir kārtībā. Sacensībās ir paaugstināts adrenalīns, arī satraukums, kas no vienas puses ir labi, bet vajag visu dabūt mērenajā zonā, tad arī būs rezultāts.
Startēšana Rīgā ietekmēja sniegumu?
Man vienmēr ir paticis Rīgā startēt. Es zinu, ka būs skatītāji, varbūt atnāks kāds, kurš tikai tagad ir sācis iemīlēt vieglatlētiku. Es ar savu startēšanu varu sniegt viņiem gandarījumu, un turpmāk, cerams, viņiem vēl vairāk patiks vieglatlētika.
Šķēpmetējiem parasti vaicā par vēju?
Šoreiz bija pavējs. Tas bija labi, jo man nepatīk skriet pret vēju.
Pirms pieciem gadiem Eiropas U-23 čempionātā sasniedzi Latvijas rekordu 64,51 metrs. Tā kā būtu pienācis laiks šo rezultātu uzlabot...
Man jau pašai ir nepatīkami. Cik var sēdēt uz veciem lauriem! Uz katrām sacensībām braucu ar domu, ka vienreiz taču vajadzētu būt. Nākotnē jāskatās ar pozitīvām domām. Tad arī būs rezultāts.