Oficiālajā paziņojumā norādīts, ka Ķīnas kompāniju ĀTI finanšu sektorā pērn bijušas nedaudz vairāk par 5,2 miljardiem latu, bet nefinanšu sektorā - 40,4 miljardi. Aptuveni pusi no investīcijām veido uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas darījumi - 2012. gadā bijis 457 šādu darījumu par kopējo summu gandrīz 22,6 miljardi latu. Ķīnas īstenoto ĀTI kopējais apjoms 2012. gada beigās sasniedzis 276,6 miljardus latu, kas valstij dod 13. vietu pasaulē. Ķīnas līdzekļi ieguldīti aptuveni 22 tūkstošos uzņēmumu 179 pasaules valstīs un teritorijās, un 79,2% investīciju ir peļņu nesošas.
Xinhua īpaši uzsver, ka Ķīnas ĀTI 2012. gadā bijušas trešās lielākās pasaulē, lai gan apgalvojums ir pretrunīgs. To apstiprina, piemēram, ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) aprēķini, kuriem atbilstoši Ķīnas veiktās ĀTI pērn bijušas 43,8 miljardu latu. UNCTAD dati liecina, ka šo rādītāju pārsniedz vienīgi ASV (171 miljards latu) un Japāna (63,7 miljardi latu). Turpat blakus Ķīnai gan atrodas tās pārvaldītā Honkonga ar ĀTI 43,65 miljardu latu apmērā.
Tajā pašā laikā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) uzskata, ka Ķīna ar 32,45 miljardus latu lielām ĀTI 2012. gadā ir tikai sestā lielākā investore pasaulē, atpaliekot ne tikai no ASV (182,5 miljardi latu)un Japānas (63,4 miljardi latu), bet arī no Beļģijas (44,2 miljardi latu), Lielbritānijas (37,4 miljardi latu) un Vācijas (34,8 miljardi latu).
Atšķirība skaitļos
Kopējais darbojošos ĀTI apjoms pasaulē šobrīd sasniedzis nepilnus 12 triljonus latu. Savukārt vidējā peļņa no ĀTI 2011. gadā bija 7,2% jeb 780 miljardi latu.
Starptautiskajā praksē par ārvalstu tiešajām investīcijām uzskata ieguldījumus jaunizveidotu vai esošo ārvalstu uzņēmumu pamatkapitālā (pašu līdzekļus, peļņas reinvestēšanu un līdzekļu pārdali starp mātes uzņēmumiem un ārvalstu filiālēm) apmēros, kas nodrošina ilgtermiņa ieinteresētību un būtisku kontroli (atšķirībā no portfeļinvestīcijām) - par rādītāju tiek uzskatītas balsstiesības vismaz 10% apmērā. Visas vadošās organizācijas - Pasaules Banka (PB), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), UNCTAD un OECD apgalvo, ka izmanto tieši šādu metodoloģiju, lai gan rezultāti nereti būtiski atšķiras.
Piemēram, kā liecina Pasaules Bankas (PB) informācija, Ķīna ir pasaulē lielākā ārvalstu tiešo investīciju saņēmēja - 2012. gadā ĀTI tās ekonomikā palielinājās par 131,8 miljardiem latu, kas ļāva apsteigt otrajā un trešajā vietā esošās attiecīgi ASV (107 miljardi latu) un Brazīliju (39,5 miljardi latu). Runājot par Eiropas valstīm, visaugstāk PB sarakstā (4. vietā) atrodas Francija, kas pērn spēja palielināt ĀTI apjomu par gandrīz 34 miljardiem latu.
Tajā pašā laikā atbilstoši UNCTAD datiem lielākās ĀTI saņēmējas 2012. gadā bija ASV - 87,3 miljardi latu, bet Ķīna ar 62,9 miljardiem latu atrodas tikai otrajā vietā. Trešā šajā sarakstā ir Honkonga ar 39 miljardiem latu, par kuru dati PB apkopojumā vēl nav iekļauti. Interesanti, ka Francijas saņemtās ĀTI UNCTAD novērtējusi tikai 13 miljardu latu apmērā, kas valstij dod tikai 16. vietu sarakstā.
Turklāt atsevišķas organizācijas un pētniecības centri ĀTI aprēķināšanai izmanto citas metodoloģijas, nekā pieņemts starptautiski, par ĀTI uzskatot, piemēram, tikai ieguldījumus ražošanā, tamdēļ to sniegti dati ir atšķirīgi un grūti salīdzināmi. Tā atbilstoši UNCTAD aprēķiniem ĀTI Krievijā 2012. gadā bija 26,5 miljardi latu, savukārt Krievijas valsts aģentūra Rosstat tās lēš tikai 9,7 miljardu latu apmērā.
Kopējās tendences
Neraugoties uz atšķirībām datos, tie visi liecina par līdzīgām tendencēm. Lai arī vadošie tiešie investori ir attīstītās ekonomikas, ĀTI no attīstības valstīm sasniedzis iepriekš nebijušu augstu līmeni - gandrīz 31% globālās kopsummas jeb 221,5 miljardus latu (šeit un turpmāk UNCTAD dati). Neraugoties uz globālās ekonomikas problēmām un kopējo ĀTI apmēru kritumu (salīdzinot ar 2011. gadu, par 18%, līdz 700 miljardiem latu), šo valstu transnacionālās korporācijas (TNK) turpina ekspansiju ārvalstīs, turklāt gandrīz trīs ceturtdaļas no visām attīstības valstu tiešajām investīcijām ārvalstīs nāk no Āzijas reģiona. Tāpat ĀTI plūsma no BRICS valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrika) pārsniegusi 10% no visas pasaules ĀTI apjoma.
Turklāt, lai arī nedaudz samazinājās ĀTI plūsma uz Āzijas attīstības valstīm, plūsma uz attīstības valstīm kopumā izrādījusies daudz stabilāka nekā ieguldījumi attīstītajās valstīs. Attīstības ekonomikas, tajā skaitā Āfrika, 2012. gadā pirmoreiz vēsturē piesaistīja vairāk ĀTI nekā rietumvalstis, turklāt starpība sasniedza 73,8 miljardus latu. Procentuāli tie bija 52% un 41,5% no globālās ĀTI plūsmas, lai gan vēl 2011. gadā rādītāji bija 49,7% pret 44,5% par labu attīstītajām ekonomikām. (Divas citas kategorijas ir valstis ar pārejas posma ekonomikām, par kādām tiek uzskatītas arī NVS valstis, tajā skaitā Krievija, un strukturāli vājas, viegli ievainojamas vai mazas ekonomikas. Atlikušās ĀTI 2012. gadā piesaistīja abās šajās kategorijās iekļautās valstis.)
Turklāt kopējais ĀTI attīstītajās ekonomikās apmērs kritās par 32%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un divas trešdaļas krituma pienākas Eiropas Savienībai. ĀTI apjomu kritums jūtami piebremzēja pēckrīzes atgūšanos. Vienlaikus jānorāda, ka par 23% samazinājās arī ĀTI no attīstītajām valstīm apmēri - vienīgais izņēmums bija Japāna.
Kā prognozē UNCTAD (un liecina šīgada statistika), līdzīgas tendences būs vērojamas arī īstermiņa nākotnē. Globālo ĀTI apjoms 2013. gadā, visticamāk, nepārsniegs 750 miljardus latu un būs salīdzināms gan ar 2012. gada, gan 2005.-2007. gada rādītājiem. Uzlabojoties makroekonomiskajai situācijai un patērētāju vidējā termiņa pārliecībai, pieaugs arī ĀTI apjomi - tie varētu sasniegt 830 miljardus un 935 miljardus latu attiecīgi 2014. un 2015. gadā. Tiesa, UNCTAD pētījumā World Investment Report 2013 norādīts, ka globālās finanšu sistēmas ievainojamība nākotnē var novest arī pie ĀTI apjomu tālākas samazināšanās.