Parlamenta ārkārtas vēlēšanas Moldovā apliecinājušas jaunas politiskās vides izveidošanos šajā gandrīz divdesmit gadus stagnācijas purvā iestigušajā valstī. Ar katrām nākamajām vēlēšanām aizvien mazāku mandātu skaitu parlamentā izdodas saņemt savulaik visai pārliecinoši valdījušajai kompartijai. Arī tagad salīdzinājumā ar iepriekšējām ārkārtas vēlēšanām viņi saņēmuši par četrām deputātu vietām mazāk. Vairākums atkal ir liberālās alianses rokās, kuru šoreiz pārstāv trīs partijas, jo ceturtā partija, Mūsu Moldova, šoreiz nepārvarēja 4% barjeru. Taču liberāļu pārsvars nav pietiekams, lai atrisinātu politisko krīzi. Trim partijām, un tāda visdrīzāk būs nākamā valdošā koalīcija, līdz konstitucionālajam vairākumam pietrūkst nieka četru mandātu. Un atkal izveidojies strupceļš, kas nesola vieglu risinājumu. Kā redzams pēc aizvadītā gada un diviem mēnešiem (tik ilgi pie varas bija demokrātiskā alianse Par eiropeisko integrāciju), arī šādas politiskās krīzes apstākļos iespējama gana sekmīga valstiskā virzība. Pat tad, ja prezidents nav pilnvērtīgi ievēlēts un viņa pienākumus pilda parlamenta spīkers, Liberālās partijas vadītājs Mihajs Gimpu.
Par spīti problēmām, liberāļiem ir iemesls arī nelielam gandarījumam. Visai aktīva šajās vēlēšanās bijusi jaunatne, un tā nav balsojusi par komunistiem. Tas ir apliecinājums, ka jaunie cilvēki atbalsta integrāciju Eiropas Savienībā. Aktīvi bijuši arī Rietumos, galvenokārt romāņu valodās runājošajās valstīs, dzīvojošie moldāvi. Tā ir sabiedrības daļa, kas ir saskatījusi valsts nākotni ciešā integrācijā ar ES un Rietumiem kopumā. Līdz šim valdošā proeiropeiskā alianse parādījusi, ka tā īsteno skaidru un saprotamu politiku. Tā nozīmē vēlmi pieņemt Eiropā pastāvošās demokrātiskās normas, vienlaikus saglabājot labas partnerattiecības ar Krieviju.
Te nu gan komunistiem būtu, ko pamācīties. Viņi, gluži pretēji, bija spējīgi sastrīdēties pilnīgi ar visiem - gan kaimiņiem ukraiņiem un rumāņiem, gan Krieviju, gan ES. Tā bija netālredzīga un izolacioniska vietējo ekonomisko klanu interesēs īstenota politika, kam nebija nekā kopīga ar demokrātisko vērtību ieviešanu. Un to noraida arī moldāvu vēlētāju vairākums.