Pirmo «pacienājumu» saņēmis par velti. Bijis pārņemts no sēņu iespaida: «Es pieredzēju gluži vai reliģisku ekstāzi - svētie zeltītos tēlos ar lieliem spārniem rotāja zemeslodi ar zili zeltītiem ziediem, visiem zeltaini mirdzoši nimbi ap galvu un mistiska lidojuma sajūta...» Savu pirmo narkotisko vielu izraisīto redzējumu Romāns uzrakstīja stāstā. Redaktors paslavēja jaunā autora gara lidojuma plašumu. «Varu nosaukt pasaulslavenu rakstnieku vārdus, kuri savos darbos aprakstījuši redzējumus pēc niekošanās ar sēnēm! Es tur arī esmu bijis...» atklāj halucināciju aprakstītājs. Redaktors lūdza vēl kādu «fantasmagorisku redzējumu». Romāns piesēdās rakstīt. Sižeti neatlidoja. «Nodomāju, ka ar mani nevar notikt nekas ļauns, es tikai literatūras un mākslas dēļ palietošu sēnes - iedvesmai,» atzīstas Romāns.
Nelegālā tirgū varējis iegādāties gan svaigas, gan kaltētas sēnes. Drīz tās izraisījušas nevis atslābuma un patīkama noguruma sajūtas, bet gluži pretēji - zeltainie eņģeļu spārni pārvērtušies par plēvaini kaulainiem nagiem. Romānam sākās narkotiku atkarības izraisīts baiļu stāvoklis un panikas lēkmes, kas mijās ar nelabumu kā grūtniecei. Redzējumi kļuva nejaukāki, mokas - lielākas, literārais pienesums - nulle.
«Stāstu sižeti pie manis laidās kā putni baltiem spārniem, bet es jau neredzēju, ka tie ir maitu putni, kas mani saplosīs...» - lai panāktu sākotnējo efektu, Romānam bija nepieciešama aizvien lielāka deva. Kādu dienu viņš saindējās. Tas bija sākums, lai meklētu palīdzību.