Tiesībsargs Juris Jansons ir secinājis, ka plānotās mājdzemdības, līdzīgi kā pārējā dzemdību palīdzība, ir finansējamas no valsts budžeta. Pašlaik tiek pārkāpta Satversme, kas noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, tāpēc šīm sievietēm ir tiesības lūgt finanšu līdzekļu atmaksu. Tam gan patlaban nepiekrīt Veselības ministrija (VM) un Nacionālais veselības dienests (NVD) norādot, ka nav izpildīti priekšnosacījumi, lai šādas dzemdības būtu valsts finansētas, jo pašlaik tām nav apstiprināta medicīniskās tehnoloģijas apraksta, uz kura pamata varētu noteikt samaksas tarifu. Medicīnas tiesību institūta direktore Solvita Olsena Dienai uzsvēra, ka šāds arguments ir prettiesisks. Arī Latvijas Dūlu apvienības valdes locekle Linda Rozenbaha sacīja, ka šīs sievietes arī ir nodokļu maksātājas, tāpēc viņas ir tiesīgas saņemt atbalstu no valsts. Veselības ministre Ingrīda Circene Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā gan sacīja, ka valsts varētu apmaksāt mājdzemdības 30-50 latu apmērā, tomēr viņa šaubās, vai pakalpojuma sniedzēji piekristu šādam tarifam. Tam piekrita L. Rozenbaha, norādot, ka nav saprotams, kādā veidā ir izdarīti aprēķini, lai rezultātā rastos šāda summa. Piemēram, mājdzemdību vecmāte Dina Ceple Dienai norādīja, ka šādas dzemdības ar individuālu vecmātes līgumu maksā apmēram 500 latu.
Pieņemot lēmumu par mājdzemdībām, ir jāizvērtē visi iespējamie riski. Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Ilze Kreicberga uzsvēra, ka dzemdības ir viens no bīstamākajiem brīžiem cilvēka dzīvē un mājās nodrošinājums nekad nebūs tāds pats kā stacionārā. Viņa arī minēja, ka 10% bērnu pēc piedzimšanas ir nepieciešama speciālistu palīdzība, kuru nevar nodrošināt vecmāte. Savukārt 1% bērnu, kuri dzimuši normālās dzemdībās, ir vajadzīga augsta līmeņa reanimācija.
Tomēr tiem, kas pieredzējuši mājdzemdības, ir cits viedoklis. «Pirmās bija stacionāra dzemdības ar gandrīz visu iespējamo iejaukšanos. Bija sajūta, ka laikam pati neesmu spējīga laist bērniņu pasaulē, ja jau vajadzīga tik aktīva mediķu iejaukšanās. Gaidot otro bērniņu, sāku vairāk interesēties par dabiskām dzemdībām. Un izrādījās, ka esmu spējīga laist pati savus bērnus pasaulē un mans ķermenis tam ir kā radīts. Atšķirībā no pirmajām dzemdībām dzemdēju es pati, vadoties pēc savām sajūtām,» par savu pieredzi stāstīja Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības valdes locekle Līga Liepa-Kivilande. Salīdzinot zema riska dzemdību iznākumu slimnīcā un zema riska dzemdību iznākumu plānotās mājdzemdībās, rezultāti ir vienlīdz labi, sacīja L. Rozenbaha. Kā plusus viņa nosauca individuālo pieeju, alternatīvo metožu izmantošanu problēmu risināšanā un intīmo gaisotni. Šādās dzemdībās aprūpes sniedzējs ir bijis klāt visos grūtniecības un pēcdzemdības posmos, tāpēc arī ir labāks dzemdību iznākums. Mājdzemdību speciāliste Rudīte Brūvere uzsvēra, ka dzemdības nav pietiekams iemesls, lai dotos uz slimnīcu. «Tas nav medicīnisks notikums, bet cilvēka dzīves notikums, kas ir tikpat intīms kā bērniņa ieņemšana,» Dienai sacīja R. Brūvere.
Tomēr, neraugoties uz pozitīvajām atsauksmēm, vairākām mājdzemdībām ir bijis bēdīgs iznākums. Piemēram, 2008. un 2009. gadā Veselības inspekcijai kopā bijuši četri iesniegumi, savukārt 2010. gadā viens. Bet pēdējos gados gan šādu iesniegumu nav, norādīja inspekcijas pārstāve Ieva Raboviča. Par pamatotu gan atzīts tikai viens - vecmāte bija pieļāvusi kļūdu, nenovērtēdama situācijas nopietnību, un bērns bija gājis bojā.