Kā jau ziņots, Valsts prezidenta paspārnē esošā Stratēģiskās analīzes komisija (SAK) pirms dažām nedēļām nāca klajā ar priekšlikumiem pieslieties britu modelim, ko tās autors bijušais komisijas vadītājs Roberts Ķīlis nodēvējis par sarkano lupatu bullim. Atbalstu SAK idejai paudis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš - tas esot saprātīgs un realizējams, tomēr, ņemot vērā vairuma noskaņojumu, pagaidām tā realizēšana šķiet grūti sasniedzams mērķis.
Tieši to arī pierādījusi studentu un atbildīgās Saeimas komisijas reakcija. Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība) paziņojusi, ka modelis esot diskutējams, bet to varētu iedarbināt vien brīdī, kad pierādīsies - pilnīga bezmaksas augstākā izglītība Latvijā nestrādā. Latvijas Studentu apvienības pozīcija bija vēl kategoriskāka. Tiesa, aptuvenās aplēses liecina, ka, lai visi šobrīd studējošie mācītos bez maksas, valstij vajadzētu vēl apmēram 150 miljonus latu papildus esošajiem 50 miljoniem, ar kuriem tiek segtas esošās budžeta vietas.
SAK norāda, ka viņu modelim ir vairāk priekšrocību - lai arī izglītība formāli ir par maksu, valsts kredītu sistēma būtu pretimnākošāka, nekā tagad tā ir, tiem, kas pie budžeta vietām netiek. Turklāt kredītu atdošana būtu sasaistāma vēlāk jau ar ienākumiem no darba algas, nevis kā ir šobrīd, ka tas jāatdod neatkarīgi no tā, ir vai nav darba. Arī šajā modelī valsts varētu virzīt savas intereses, ko jauniešiem vairāk studēt, - ar īpašiem atlaižu instrumentiem.
Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Elīna Egle, kas darbojusies arī SAK, Dienai pauž, ka drīzumā finansēšanas modeļa piedāvājums varētu tikt iesniegts Ministru prezidenta vadītajā Reformu vadības grupā (RVG). Tādējādi modeļa apspriešanai un plašākai skaidrošanai tiktu piesaistīti dažādu nozaru pārstāvji un nevalstiskās organizācijas. «Līdz šim laikam ir bijusi nepilnīga komunikācija, taču mēs šo jautājumu gribam saglabāt dienas kārtībā,» saka E. Egle. Patlaban ir grūti paredzēt RVG darba kārtību, tomēr E. Egle cer, ka apspriešana varētu notikt augustā.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šajā strīdā līdz šim ieturējusi visbezkaislīgāko pozīciju, uzsverot, ka pavasarī viņi sākuši darbu pie pašu nospraustās reformas. Proti, tā paredz, ka tiek revidētas visas studiju programmas, lai novērstu to dublēšanos, un pēc tam augstskolās varētu īstenot modeli «nauda seko kvalitātei». Tas nozīmētu, ka vairāk naudas tiktu tām augstskolām, kuras uzrāda labākus rādītājus pēc vairākiem kvalitātes kritērijiem, kas nozīmē spēju uzņemt arī vairāk studentu.
Dienas aptaujātie studenti, kas šobrīd mācās ārvalstīs, pauž, ka jautājums par maksas vai bezmaksas izglītību ir svarīgs, bet vēl jo svarīgāk, kāda ir mācību kvalitāte un cik daudz viņi no šīm studijām un mācībspēkiem iegūst.