Ne vairs tik jaudīgi kā 70. gados, ne tādā formācijā kā pirmsākumos - 1959. gadā -, bet konsekventi līdz ar pavasari klāt ir arī Mākslas dienas. Šīs tradīcijas pirmsākumi meklējami padomju laikā, kad Hruščova atkušņa gaisotnē Baltijas tēlniecības konferencē pieņēma nolēmumu, ka mākslai jāiet tautā, tātad - jārīko atvērto durvju dienas. Tā sauktais Hruščova pavasaris vispār mākslai bija labvēlīgs, jo apvienojumā ar nacionālā komunisma laiku lieli līdzekļi tika ieguldīti kultūrā - Dziesmu svētku estrāde, VEF Kultūras pils, arī Mākslinieku ēka 11. novembra krastmalā. Sākotnēji par Mākslas dienu startu noteica 12. aprīli (un tā toreiz vēl nebūt nebija Kosmonautikas diena), bet pēcāk - 15. aprīli, kad tas simboliski tika pietuvināts Leonardo da Vinči dzimšanas dienai.
Centrālais Mākslas dienu notikums vienmēr ir bijusi izstāde. Tā arī šogad. Izstādes Mākslas dienas 2014. Dialogs ievads ir… mulsinošs. Tā sākas ar epizodi no Mihaila Bulgakova grāmatas Meistars un Margarita, kad uz tramvaja sliedēm nejauši tiek izlieta eļļas pudele, kas izraisa neparastu notikumu virkni. Kāpēc Bulgakovs? «Krievijas notikumu konteksts,» saka Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins. «Smadzeņu kompostrēšana bijusi visos laikos. Mākslas valodā par to runāja Bulgakovs, daudzi rakstnieki un mākslinieki.»
Mākslas dienu izstādei atsaukušies vairāk nekā 80 visu paaudžu vizuālās mākslas nozari pārstāvošu Latvijas profesionālo mākslinieku un mākslas studentu. Ir tādi, kuriem šīs Mākslas dienas ir pirmās, bet citiem - jau 55. Latvijas Mākslinieku savienība ir aizsākusi Mākslas dienu trīs gadu ciklu, pērn izstādes nosaukums bija Monologs, šogad - Dialogs, bet nākamgad būs Kņada. «Mākslinieks gan vienmēr ir bijis indivīds, un individuāls ir arī viņa dialogs, radošās darbības virzītājspēks ir pašizpausme,» saka I. Dobičins. «Izstādes darbus neatlasa žūrijas komisija, tās skaitliski lielais un dažādais kontingents rada pamatu objektīvam šodienas Latvijas mākslas ainas redzējumam,» viņš skaidro. Bet vispār Igors Dobičins Mākslas dienas nodēvē par «mākslinieku pašapziņu veicinošiem svētkiem», jo diemžēl dzīves situācija daudzus māksliniekus ir padarījusi par amatniekiem, viņi galvenokārt ir izpildītāji.
Mākslas dienu ietvaros notiks arī 2. Starptautiskais Mākslas simpozijs, kas rezumēsies ar izstādi Gaujas ielas angārā. Mākslinieki talkos Zvārtavas pilī, Brasalonā - kā dēvē mākslinieku darbnīcas Gaujas ielā. Būs arī tradicionālais Jāņa Anmaņa rīkotais basketbols. Uz visiem pasākumiem durvis atvērtas ne tikai māksliniekiem un māklsas cienītājiem, bet arī nejaušiem garāmgājējiem.