Programmas rezultāti tiek vērtēti kā apmierinoši, bet kopš tās sākuma konstatētas vairākas nepilnības, piemēram, rindā uz valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu jūnija sākumā gaidīja 1191 paciente, bet patiesais skaits varētu būt pat trīs reizes mazāks, jo nav vienota rindas reģistra.
Valsts deva iespēju
«Diezgan negaidīti, valsts sāka domāt arī par mums - pāriem, kam diemžēl dažādu iemeslu dēļ pie bērniņa dabīgā ceļā tikt neizdodas, - un pie pirmās izdevības pierakstījos rindā uz valsts apmaksāto programmu,» Dienai stāsta Evija, kura mazuli gaida decembra beigās. Viņai procedūra veiksmīgi uzsākta martā. Stāstot par procesu, viņa atzīst, ka grūti bijis saņemties pašai poti iedurt vēderā, lai saņemtu noteikto medikamentu devu. Tomēr viss noritējis veiksmīgi. Lai gan Evija bija noskaņota arī uz negatīvu rezultātu, tomēr grūtniecība iestājās. Viņa gan atzīmēja - ja process nebūtu izdevies, to veiktu vēlreiz par savu naudu, jo jau iepriekš tika krāta nauda, lai medicīnisko apaugļošanu veiktu pērn septembrī, tomēr ārsts ieteicis nogaidīt, kamēr sāks īstenot valsts programmu.
Sarunā ar Dienu Evija atklāja, ka vēlas palikt anonīma, jo cilvēkiem trūkstot izpratnes par mākslīgo apaugļošanu. «Protams, ir ļoti skaisti, un mēs katrs ceram, ka vismaz bērna radīšanas process mums izdosies dabīgi, bet diemžēl arvien vairāk ir šādu pāru, kuriem tas neizdodas, un ne vienmēr pie vainas ir sievietes,» saka Evija. Viņa arī atzīmēja, ka medicīniskā apaugļošana dažreiz ir pāra vienīgā iespēja pasaulē laist mazuli un saņemt to prieku, ko sniedz bērns.
Rezultāts labs
Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem (NVD) pērn tika veiktas 55 valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas, no tām 16 bija veiksmīgas, un sievietēm iestājās grūtniecība. Savukārt šogad līdz martam veiktas 75 procedūras un 23 gadījumi bijuši veiksmīgi. NVD pārstāve Evija Štālberga gan atzīmēja, ka skaits varētu būt lielāks, jo grūtniecību varēja konstatēt arī aprīlī. Šogad kopumā par valsts naudu tiks veiktas 275 medicīniskās apaugļošanas, savukārt nākamgad - 660, kā to paredz Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns.
Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) Dienai atzina, ka patlaban vēl ir pāragri spriest par ieviestās programmas rezultātiem, jo tā tika uzsākta tikai pērn, tomēr prieks ministrei esot par katru bērnu. Savukārt klīniku pārstāvji norāda, ka rezultāts ir labs. Piemēram, klīnikā EGV šogad veiktas 44 procedūras, bet septiņiem pacientiem līdz galam process nenotika sarežģījumu dēļ. Savukārt no 37 pabeigtajām procedūrām grūtniecība iestājās 12 gadījumos. Līdz ar to rezultāts ir labs, Dienai stāsta klīnikas ginekologs Māris Arājs. Vērtējot rezultātus, ir jāņem vērā gan sieviešu vecums, gan dažādas saslimšanas, tāpēc katru gadu rezultāti var būt atšķirīgi. Jāuztraucas būtu, ja efektivitāte būtu zem 20%, sacīja M. Arājs. Arī Klīnikas AVA CLINIC medicīnas direktors Jaroslavs Ļakutins Dienai pastāstīja, ka rezultāti ir ļoti labi, jo sākotnēji mākslīgā apaugļošana veikta sievietēm, kurām bija 37 gadi. Šogad no 33 veiktām procedūrām, veiksmīgas bijušas 12, piebilda J. Ļakutins.
Lai gan programma sāka darboties pērn septembrī, tomēr pirmās pilnībā valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas veiktas novembrī. Tāpēc augustā gaidāmi pirmie mazuļi. Medijos gan iepriekš izskanējis, ka šis notikums bija gaidāms pavasara beigās, tomēr, kā paskaidroja M. Arājs, līdz novembrim valsts vēl neapmaksāja nepieciešamos medikamentus - ja kāda sieviete vēlējās procedūru uzsākt jau septembrī, medikamenti bija jāsedz no personīgajiem līdzekļiem.
Patlaban procedūru var saņemt klīnikā Jūsu ārsti, reproduktīvās medicīnas centrā Embrions, AVA-CLINIC un klīnikā EGV.
Atklātas nepilnības
Rindā uz valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu jūnija sākumā gaidīja 1191 paciente, bet patiesais skaits varētu būt pat vairākas reizes mazāks. Šāda situācija izveidojusies, jo viena sieviete var pieteikties rindā katrā klīnikā. M. Arājs gan norādīja, ka tāpēc sieviete gada laikā var izmantot valsts apmaksātu mākslīgo apaugļošanu pat visās klīnikās, ja grūtniecība neiestājas. Savukārt tās, kuras rindā iestājas tikai vienā klīnikā, var gaidīt vairāk nekā gadu. Rindu izdotos samazināt arī, ja tiktu noteikti stingri kritēriji. J. Ļakutins atzīmēja, ka rinda pašlaik ir nekvalitatīva, jo tajā ir pacienti, kuriem mākslīgā apaugļošana nav vajadzīga - dažiem ir vajadzīgi medikamenti, citiem operācija, bet citiem grūtniecība iestājas dabiski, kamēr gaida rindā.
Risinājums ir vienota rindas reģistra izveidošana, pie kā šobrīd strādā Veselības ministrija (VM) un NVD. Kā norādīja VM pārstāve Egita Pole, līdz gada beigām, iespējams, reģistrs tiks izveidots.
Par savu naudu
Valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu varēja saņemt arī Kristīne (vārds mainīts), kura gaidīja rindā, tomēr viņa izvēlējās procedūru pērn septembrī veikt par saviem līdzekļiem. Pirms pāris nedēļām Kristīnei piedzima veselīgs puika, kurš viņai ir jau otrais bērniņš, kas ieņemts medicīniskās apaugļošanas rezultātā. Kristīne Dienai pastāstīja, ka iepriekš neveiksmīgu ārpusdzemdes grūtniecību dēļ zaudējusi abus olvadus, tāpēc medicīniskā apaugļošana bija vienīgā iespēja. Pirms pirmā bērna Kristīne veica mākslīgo apaugļošanu divas reizes, tomēr rezultāta nebija. Pēc kāda laika Kristīne ar vīru procedūru veica vēlreiz, un šoreiz grūtniecība iestājās. Kad zēnam bija četri gadi, ģimene vēlējās vēl vienu bērniņu, tāpēc atkal tika izmantota medicīniskā apaugļošana, kurai rezultāta nebija. «Mēs nepadevāmies. Paraudājām un sākām procesu vēlreiz ar domu, ka mums izdosies,» stāsta Kristīne. Tagad, kad Kristīne audzina jau otro bērniņu, ģimene apsver iespēju mēģināt vēlreiz, jo bērni sagādājot vislielāko prieku. Tomēr arī šoreiz procedūra būs jāveic par saviem līdzekļiem, jo Kristīnes vecums vairs neļauj izmantot valsts līdzekļus - viņai ir vairāk nekā 37 gadi. Lai apmaksātu procedūras, ģimene ņēma kredītu, jo summas ir lielas. «Mēs nekad nerunājam, cik tas izmaksāja, bet tas ir briesmīgs skaitlis,» saka Kristīne. Tomēr viņa piebilst, ka laimes sajūta, skatoties uz bērniem, kuri dzīvo un priecājas, ir neaprakstāma.
Pēc VM aprēķiniem mākslīgās apaugļošanas rezultātā katru gadu dzimst apmēram 200 līdz 300 bērnu. Latvijā gan nav izveidota statistiska datu bāze neauglības problēmu risināšanai, un klīnikas nesniedz precīzu informāciju, cik medicīniskās apaugļošanas par klientu līdzekļiem tiek veiktas, tomēr, pēc neoficiāliem datiem, tādas ir apmēram 1000 līdz 1500 gadā, sacīja M. Arājs. Viņš arī atzīmēja, ka daļa no šiem pacientiem ir ārzemnieki. Viņš paskaidroja, ka pērn apmēram 30% no procedūrām veiktas ārzemju pacientiem. Klienti brauc no Skandināvijas valstīm, Vācijas, Lielbritānijas un Lietuvas. Piemēram, liels pieprasījums ir no Lietuvas, jo tur likumdošana aizliedz izmantot donoru šūnas, savukārt Latvijā to var darīt, stāsta M. Arājs. Arī J. Ļakutins piebilda, ka ir pieprasījums no ārzemniekiem un tiem latviešiem, kas dzīvo ārvalstīs, tomēr precīzu procentuālo sadalījumu nosaukt viņš nevarēja.
Ne visi atbalsta
Lai gan medicīnisko apaugļošanu finansē arī valsts, ne visi programmu atbalsta. «Kategoriski esmu pret, ka par manu nodokļu maksātāja naudu tiek finansētas medicīniskas manipulācijas, kurās tiek nogalināti nevainīgi, vēl nedzimuši bērni,» Dienai sacīja priesteris Ilmārs Tolstovs. Viņš paskaidroja, ka medicīniskās apaugļošanas rezultātā mēģenē tiek mākslīgi apaugļotas vairākas olšūnas, no kurām tikai viena vai dažas tiek ievietotas sievietes dzemdē. Pārējās tiek iesaldētas, izmantotas kosmētikā, zinātnē vai izmestas ārā. Tāpēc šāda apaugļošanas metode pielīdzināma abortam, sacīja I. Tolstovs. Tam gan nepiekrīt M. Arājs, norādot, ka arī medicīniskajā apaugļošanā notiek dabiskā atlase. Tas, vai embrijs pēc šūnu sapludināšanas attīstīsies, nav atkarīgs no mākslīgām procedūrām, bet no augstāk stāvošiem spēkiem, sacīja M. Arājs. «Var būt divi vienādi pacienti ar divām vienādām olšūnām, bet vienam grūtniecība iestājas, bet otram ne. Tas nav pretrunā ar dabas likumiem, jo grūtniecības iestāšanos nenosaka medicīniskā apaugļošana,» paskaidroja ginekologs.