Dienas rīcībā esošie dati par iesniegtajiem un jau samaksātajiem rēķiniem un to pamatojumiem liek pacelties uzacīm un apstiprina jau rakstīto, ka projekts kalpojis par «naudas pumpi» atsevišķiem uzņēmējiem. Apjukums un smiekli atskan klausulē arī no folkloras grupas Iļģi balss Ilgas Reiznieces, kura piedalījusies speciāli Expo tapušā muzikālā darba radīšanā, kad Diena viņai nosauc summu, kas redzama iepretim pozīcijai «jaundarba radīšana», - 60 000 eiro. No I. Reiznieces un vairāku citu mākslinieku teiktā izriet, ka viņiem atlīdzība par darbu Expo projektā pat nav piedāvāta. Tas rada jautājumus, kur reāli iztērētas milzīgās summas.
Tieši ar jau iztērētās naudas lielumu un ievērojamu Latvijas mākslinieku ieguldīto darbu, kas ietu zudumā, atceļot Latvijas dalību World Expo izstādē Milānā, publiskajā retorikā tiek pamatots šāda lēmuma kļūdainums. Patiesībā sāk šķist, ka māksliniekiem no šī projekta tikuši kauliņi, bet fileja - citiem. Valdībai par gala lēmumu būs jāizšķiras otrdien.
Honorārus pat nepiedāvāja
«Ārprāts! Kā tas tā var būt - tā taču ir prātam neaptverama nauda! Tas man ir zināms pārsteigums. Es piedalījos par pliku paldies - Sigvards [diriģents Sigvards Kļava, kurš vadīja jaundarba radīšanas procesu] man ir ļoti labs draugs, viņš palūdza, es aizgāju un nodziedāju,» saka I. Reizniece, kura piedalījusies skaņdarba iedziedāšanā. Nekāds honorārs no Expo projekta treknā budžeta nemaz nav piedāvāts arī abiem jaunās paaudzes latviešu komponistiem Ērikam Ešenvaldam un Santai Ratniecei, kuru darbu fragmenti izmantoti lielo naudu izmaksājušā jaundarba radīšanā. «Man palūdza atļauju izmantot vecākus manus koru darbus, tā ka neko jaunu es neradīju. Domāju, ka kaut ko kādreiz saņemšu caur AKKA/LAA par autortiesībām,» Dienai saka S. Ratniece.
Arī Ē. Ešenvalds saka, ka neko jaunu nav komponējis un par naudu nav informēts, bet uzsver, ka salikt kopā jaunā vērienīgā skaņdarbā jau gatavus darbus «ir pamatīgs darbs». Diriģents S. Kļava, kurš vēl nedēļu uzturēsies Austrālijā, pa tālruni bija atturīgs komentēt, vai bijis informēts par 60 000 budžetu. I. Reizniece atceras, ka ieraksts ticis veikts «mazā skaņu studijā, izskatījās, ka viss ļoti pieticīgi un naudas nav».
Aiz frāzēm - tūkstoši
60 000 eiro muzikālā jaundarba radīšanai ir spilgta epizode no Expo uzpūstās tāmes, bet ne vienīgā, kas rada jautājumus. Liela daļa darba uzdevumu, par kuru izpildi Ekonomikas ministrijai (EM) iesniegti rēķini, aprakstīti tā, ka nezinātājam var likties ļoti svarīgi un pamatoti, bet cilvēkam, kas pārzina nozares terminus un izprot, kādām reālām darbībām aiz tiem būtu jāstāv, izraisa smīnu un aizdomas par uzpūstām izmaksām. «Katrs nesvarīgs solis aprakstīts kā ļoti nozīmīgs,» vērtē viens no Latvijas reklāmas industrijas «dinozauriem» Kaspars Rolšteins, kurš tagad darbojas ekonomikas ministres komandā un ir viens no tiem, kas šķetina Expo izmaksu pamatotību.
Uzpūstība un elementāru komunikācijas darbību aizslēpšana aiz šādiem «nozīmīgiem» formulējumiem īpaši krīt acīs, raugoties uz pozīcijām, kurās saskaldītas sociālo tīklu izmantošanas izmaksas - kopumā 69 487 eiro. Sociālā tīkla Instagram izmantošana projektā vien izmaksāšot 34 487 eiro. Instagram ir sociālais tīkls, kurā lietotāji var ievietot fotogrāfijas ar aprakstiem. Piemēram, Saeimas kontam Instagram tīklā seko 565 lietotāji, konts tiek ikdienā papildināts, izmantojot parlamenta preses dienesta cilvēkresursus. Salīdzinājumam - komandītsabiedrības Expo 2015 izveidotajā Instagram kontā kopš 2014. gada aprīļa ar lielu neregularitāti ievietotas 17 fotogrāfijas, un kontam ir vien 176 sekotāji.
Būtisks sociālo tīklu izmantošanas komponents Expo tipa projektā ir vizualizācija, bet interesanti, ka jau pavisam citā izmaksu sadaļā foto un video materiālu nodrošinājumam, kam būtu jāveido Expo saturs sociālajos tīklos, ierēķināti 33 333 eiro, kas ir mazāk par kontu uzturēšanai ierēķināto. Expo 2015 izveidots konts arī populārajā sociālajā tīklā Facebook. Izmaksās par «Facebook dzīvās coverbildes tehnoloģiju izstrādi» ierakstīti apaļi 10 000 eiro. Papildus tam 25 000 eiro ierēķināti «sociālo vietņu kontu izveidei, savstarpējai saistei un apkalpošanai», un par lielāko daļu šīs naudas EM jau saņēmusi rēķinus - atlikuši vien 6370 eiro.
Kur palikusi nauda?
Atsevišķas izmaksu pozīcijas rada iespaidu, ka tās saskaldītas soli pa solim, katrā sīkākā sadaļā izmaksas ierakstot uz labu laimi. Piemēram, «komunikācijas nodrošināšana» kopumā sarēķināta 216 000 eiro apmērā, bet saskaldīta deviņās pozīcijās. Acīs krīt, ka liela daļa summu ir apaļas, bet vietumis «atšķaidītas», radot iespaidu par saimniecisku rēķināšanu, nevis noapaļošanu uz augšu. Tā gadījies, ka komunikācijas plāna Itālijā realizācija aplēsta 66 667 eiro apmērā, bet komunikācijas plāna starptautiskā realizācija precīzi par 40 000 mazāk - 26 667 eiro. Pieskaitot tajā pašā komunikācijas nodrošināšanas sadaļā iekļauto tekstu tulkošanu, kas izmaksāšot precīzi 13 333 eiro, un audiovizuālo materiālu nodrošinājumam atvēlētos 33 333 eiro, atkal tiek iegūta kopsumma ar vairākām apaļām nullēm galā.
Meklējot atbildi uz jautājumu, kur palikusi nauda, nevar neredzēt saiknes un sakritības starp amatpersonām, kam bijusi ietekme uz lēmumiem par Expo 2015 tēriņiem, un naudas saņēmējiem. To ir pārāk daudz, lai tās Latvijas politiskajai un uzņēmēju videi ierastā atrunā nodēvētu tikai par nejaušām sakritībām. Aināram Ščipčinskim piederošā SIA McCann Rīga, kas ir starp 3 349 174 eiro vērtā Expo producēšanas līguma ieguvējiem, vienlaikus apkalpo partiju Latvijas attīstībai. Expo iepirkums tika gatavots un realizēts laikā, kad EM valsts sekretāra amatu ieņēma Juris Pūce - viens no partijas dibinātājiem un tagad tās līderis. Viņš no ministrijas bija spiests aiziet tikai mēnesi pirms līguma parakstīšanas - laikā, kad noritēja sarunu procedūra. Jau divas nedēļas pēc amata atstāšanas viņš kopā ar A. Ščipčinski piedalījās partijas Latvijas attīstībai dibināšanā.
Biroja Expo 2015 komunikācijas vadītāja Dagnija Lejiņa vienlaikus ir sniegusi sabiedrisko attiecību pakalpojumus arī partijai Latvijas attīstība, kuras kampaņu vienlaikus ar līdzdalību Expo 2015 komandītsabiedrībā veidoja A. Ščipčinska McCann Rīga. D. Lejiņa sarunā ar Dienu īpaši uzsver, ka līgumu ar Expo 2015 noslēgusi tikai oktobrī - tas ir, pēc Saeimas vēlēšanām. Tomēr Diena atrada D. Lejiņas parakstītu komandītsabiedrības Expo 2015 preses relīzi, kas datēta jau ar 2014. gada aprīli. Tā kā abi pakalpojumi sniegti vienlaikus, rodas jautājums, vai viņas darbs partijai nav apmaksāts no uzpūstā Expo 2015 budžeta. A. Ščipčinskis uz šo jautājumu tiešu atbildi nesniedz, vien apgalvo, ka «tā ir ierasta prakse, ka speciālisti strādā vairākos projektos vienlaicīgi, un nekādas saistības šiem projektiem nav».