Pirmā pretestība
Interjera dizainu Dace apguvusi Ekonomikas un kultūras augstskolā (EKA). Jau pamatskolā viņai bija radusies interese par arhitektūru, savu ietekmi atstāja arī mācības Jelgavas Mākslas skolā. Dace vērtē, ka studijas EKA bijušas daudzpusīgas, tomēr darba dzīvē nācies ātri atskārst, ka interjera dizaineri pamatā ir brīvmākslinieki, kas strādā pie atsevišķiem projektiem, nevis kāda uzņēmuma štatā. Tiesa, Daces darbs Klondaikā šajā ziņā ir izņēmums.
Pirmie darbi Dacei parādījās caur paziņām, bet nākamie sekoja, kad cilvēki redzēja rezultātu. Dace arī izvietoja savu studiju darbu vizualizācijas sociālajos tīklos un rezultātā pretī saņēma dažus darba piedāvājumus. Pirmais nopietnais projekts bija foajē interjera renovācija leģendārajā Jelgavas klubā Tonuss, kur saimniekoja Daces drauga ģimene. Pēc tam nāca uzaicinājums iekārtot kādu privātmāju, NVA projekta ietvaros Dace kādu laiku pastrādāja arī par asistenti fotogrāfa Jura Zēberga foto un dizaina studijā. «Tas iedeva labu pieredzi - tagad uz interjeriem skatos arī fotogrāfiski, man ir svarīgi dažādi rakursi. Ienākot telpā, būtiska ir pirmā bilde, pirmais iespaids. Fotografēšana ir labs treniņš, lai veidotu savu rokrakstu, lai izprastu kompozīciju ne tikai formās, bet arī krāsās.»
Ugunskristības Dace piedzīvoja, kad viņu uzaicināja pārveidot interjeru skaistumkopšanas salonā, kur Daces mamma strādāja par frizieri. Viņa atceras, ka bijis nepieciešams pārvietot durvju aili, taču būvnieki vēl pirms projekta saskaņošanas komentējuši, ka tas nav iespējams, jo iegrūšot griesti. «Sajutu pirmo pretestību - turējos pretī, argumentēju, balstīsimies uz konstruktora spriedumu, pastāvēju uz savu risinājumu. Biju pārliecināta, ka mana ideja gan vizuāli, gan funkcionāli ir vislabākā. Beigās viss bija kārtībā, bet galvenais bija tā sākuma poza,» Dace saka un piebilst, ka bijuši daudzi projekti, kur viņas ideju mēģināts apgāzt, jo tā bijusi sarežģīti īstenojama, taču beigās izrādījusies vislabākais risinājums. «Galu galā arī XXI gadsimta tehnoloģiskās iespējas ļauj paveikt daudz ko tādu, ko nevarēja agrāk.»
11 kičīgi projekti
Sadarbība ar Klondaiku Dacei sākās ar draudzenes drauga piedāvājumu pamēģināt izveidot interjeru tīklam piederošajā ēdnīcā Cantine. Tolaik daudzas Klondaikas filiāles bija renovēšanas stadijā, un Dace, sākot ar nelielu palīdzēšanu un konsultēšanu, drīz vien iesaistījās šajos interjeru atjaunošanas darbos pamatīgi. Tas palīdzēja arī studijās, jo ar pasniedzējiem nu varēja risināt dialogus par praktiskiem jautājumiem, arī bakalaura darbu Dace rakstīja par Klondaiku. Patlaban viņa jau veidojusi interjeru 11 Klondaikas filiālēm visā Latvijā, kā arī divām Cantine ēdnīcām. Viens no interesantākajiem uzdevumiem bija Klondaikas iekšpagalma renovācija Rīgā, Dzirnavu ielā, kur atbilstoši TexMex restorāna košajam temperamentam tika noformētas nama ārsienas.
Lai gan viena uzņēmuma filiālēs interjerā jāseko vienotiem principiem, Dace teic, ka apnicīgi nekļūst, jo telpas atšķiras un raibumu ienes arī Klondaiku stils - kičs. «Interjeram pieeju kā jebkura mākslas darba veidošanai, kur ir savs ritmiskais zīmējums, krāsu izpausme. Daudz nozīmē arī gaismas, emocionālais klimats telpā,» Dace saka un stāsta, ka, piemēram, spēļu zālēs vide jāveido pieklusinātāka, lai centrālais akcents ir spēļu automāti. Vairāk var izvērsties bāros. «Katru sabiedrisku telpu veidojot, jāņem vērā, ka uz to nāks dažādi cilvēki, katrs ar savu gaumi un izpratni. Man jāveido vide, kas liktos skaista un patīkama visiem. Man ir interesanti pētīt un meklēt faktorus, kā uzrunāt pēc iespējas lielāku auditoriju.»
Kāpēc neviens to neteica?
Dace joprojām palaikam sastopas ar atklāsmēm par savu profesiju. «Ja es būtu zinājusi, ka interjera dizainera darbs ir tik sarežģīts... Jābūt gan māksliniekam, gan sevis un savas idejas pārdevējam, jāspēj būt diriģentam, kas stūrē to interjera tapšanas kuģi, komandē parādi, menedžē praktiskos darbus. Kāpēc neviens neteica, ka, lai tava ideja taptu līdz galam, tev pašam jāiedziļinās pilnīgi visos aspektos, nevis tikai jātaisa smukas vizualizācijas?! Turklāt telpa ir kā ķermenis, tam ir sava fizioloģija. Nevari taisīt tikai skaisti, jādomā arī, kur likt rozetes u.tml.» Jāprot arī komunicēt - gan argumentēt savu pārliecību, gan iejusties klienta ādā. Dace saka, ka grūtākais ir sadarboties ar cilvēkiem, kas īsteno interjera projektu, saasinājumu brīžos paraudzīties uz problēmu no malas. Taču mīnusus atsver darba plusi - kad ideja no 2D bildes pārvēršas reālā vidē.
Lai saglabātu kompetenci, interjera dizaineram visu laiku jāmācās, jābūt lietas kursā par nozares tendencēm. Te palīdz starptautisko mēbeļu izstāžu apmeklējums. «Tas iedvesmo, jo redzi, cik augstu to latiņu var uzstādīt. Redzi, ka ir vērts pastāvēt pat par trakākajām idejām, un arī tehnoloģiskās iespējas ir gandrīz neizmērojamas.» Dace spriež, ka nākotnē labprāt turpinātu izglītoties, tomēr patlaban, kad tikko iegūts bakalaura grāds, viņa vēl «kārto sevi pa plauktiņiem, veido savu saprašanu». Dace sapņo par stabilu komandu un projektu, kur savas idejas varētu īstenot bez ierobežojumiem un kompromisiem. Tāpat viņa nākotnē gribētu arī palīdzēt jaunajiem interjera dizaineriem no teorētiķiem kļūt par praktiķiem. «Studentiem jātrenē spēja strādāt ar grafiskajām programmām - rasēt, vizualizēt. Tad var sākt strādāt arhitektu un dizaineru birojos. Tā ir laba starta poga, atslēga, ar kuru ir vieglāk iekļūt darba tirgus apritē,» Dace iesaka.