Malā, kungi brauc!

Pavadot transportlīdzekli (kolonnu), braukšanas ātrums apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu vairāk par 10 km/h, bet ārpus apdzīvotām vietām - vairāk par 20 km/h.
Iedegtai mirgojošai zilai bākugunij bez ieslēgta speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu (piemēram, ceļu satiksmes negadījumu), kā arī pavadot transportlīdzekli (kolonnu).
Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir iedegta mirgojoša zila bākuguns bez ieslēgta speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī šo noteikumu 111. punktā minēto aizliegumu mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, kā arī gājēju un velosipēdu ceļiem.

Riga Taxi šoferis Zigurds Lideks:
«No Rīgas centra līdz pilsētas robežai būs kādas 10-15 minūtes, jo tur pa vidu ir tilti, kas tiek remontēti. Līdz Iecavai kādas 45 minūtes. Tad līdz Bauskai 15 minūtes, cauri Bauskai 5-7 minūtes. Un vēl līdz Grenctālei kādas 10-12 minūtes. Nu, kādu pusotru stundu tur vajag. Bet tas ir ar nosacījumu, ka nekur nav kavēšanās, Bauskā remontu dēļ nav jāstāv korķos.
Ja brauktu, pārsniedzot atļauto ātrumu par 20 kilometriem stundā, varbūt kādas 10-12 minūtes var ieekonomēt. Lai aizbrauktu 45 minūtēs, ir «jālido» vismaz uz 150 un vietām arī 170. Tur gan ceļš ir labs, trīs joslas, tā ka apdzīt nav problēmu, bet vienalga - tas ir uz augsta riska robežas. Par drošību tur vispār nevar būt ne runas. Tur ir, vietām signalizējot, jāpadzen lēnāk braucošie malā, arī cauri apdzīvotām vietām jābrauc krietni ātrāk, nekā atļauts.
Es noteikti pa stundu nevarētu aizbraukt, man vajadzētu vismaz pusotru, par 45 minūtēm pat nevar būt runas, jo tas ir līdz pirmajam radaram. Un tad jau vairs nekādas 45 minūtes nesanāk, tad ir policija ar protokolu.»

Baltic Taxi šoferis Andris Cinītis:
«Tur vidējam ātrumam jābūt kādiem 130 kilometriem stundā, vietām, kur var, jāuzspiež arī vairāk. Teorētiski iespējams, bet tikai ar bākugunīm, lai visas mašīnas pamūk no ceļa malā.»

- 23. augustā aptuveni pulksten 19.35 jūs dienesta automašīnā Mercedes Benz, ko pavadīja automašīna Audi Q7, izbraucāt no Rīgas centra, lai nokļūtu uz svinīgo pasākumu Saloču robežkontroles punktā, kura sākums bija paredzēts 20.15. Tātad jūsu automašīnai šos 85 kilometrus (no kuriem daļa atradās apdzīvotu vietu teritorijā) vajadzēja nobraukt ar vidējo ātrumu 128 km/h.
- Vai jūs devāt rīkojumu autovadītājiem braukt iespējami ātri un rupji pārkāpt satiksmes noteikumus, tā apdraudot satiksmes dalībnieku un gājēju dzīvību un drošību, lai noteiktajā laikā nokļūtu galapunktā?
- Ja to nedevāt jūs, tad kura amatpersona šādu rīkojumu deva jūsu vietā?
- Vai jūsu aritmētikas zināšanas un elementāra dzīves pieredze jūs nebrīdināja, ka šādā laikā nokļūt galapunktā ir iespējams, tikai ārkārtīgi rupji pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus?
- Cik bieži pēc jūsu rīkojuma līdzīgās situācijās iepriekš ir rupji pārkāpti satiksmes noteikumi, apdraudot cilvēku veselību un dzīvību?

2013. gada sākumā portāls Pietiek.com informē, ka, atsaucoties uz valsts drošības apsvērumiem, Saeimas priekšsēdētājai S. Āboltiņai ar Drošības policijas palīdzību izdevies atbrīvoties no kaitinošajām kaimiņu automašīnām, kas līdz tam tika novietotas pie viņas dzīvesbiedram Jānim Āboltiņam piederošās ēkas Rīgā, Ieroču ielā 8. Rīgas domes Satiksmes departaments paskaidro, ka «ceļa zīmes Nr. 326 «Apstāties aizliegts» ar papildzīmi Nr. 808 «Darbības zona» (bulta uz leju) Ieroču ielā pie nama Nr. 8 tika uzstādītas pēc Drošības policijas pieprasījuma, kas rīkojas saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu».
2013. gada pavasarī Pietiek.com atstāsta kāda lasītāja rakstīto: «S. Āboltiņa uz iepirkšanos tirdzniecības centrā Sky&More Duntes ielā ieradusies ne tikai ar vairāk nekā 100 tūkstošus eiro vērto dienesta automašīnu (valsts numurs AA6622), bet arī ar džipa apsardzi pilnā ekipējumā - tātad divi apsargi un šoferis, kā arī dienesta mersedesa šoferis, tātad četri cilvēki -, lai kundze varētu iepirkties.» Drošības policija atsaucas uz nepieciešamību garantēt augstās amatpersonas drošību no novietotām automašīnām, saniknotiem pārdevējiem u.tml., kaut gan «apdraudējuma analīzes rezultāti» esot valsts noslēpums.
2014. gada janvārī mediji ziņo, ka Drošības policijas apsargiem, kas pavada Ministru prezidentu un Saeimas priekšsēdētāju, iegādātas luksusa klases Audi Q7 automašīnas un iepirkumu veikusī Drošības policija noslepenojusi ne tikai pašu iepirkumu un tā detaļas, bet pat iegādāto automašīnu cenas. Kaut gan Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) paziņo, ka šos datus vajadzētu atklāt, uzvar Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika uzskats - šādi dati sabiedrībai neesot jāzina. Tikmēr neoficiālā informācija liecina, ka automašīnas nopirktas par cenu, kas ievērojami pārsniegusi katalogā minēto.
2014. gada pavasarī portālā Delfi tiek publicēts šāds aculiecinieka stāstījums: «Vai mūsu Ministru prezidentes vai Saeimas priekšsēdētājas apsargi drīkst izmantot attēlos redzamo automašīnu ar valsts numura zīmi JL 6260, kā arī valsts degvielu, lai sestdienas dienā, 26. aprīlī, ap plkst. 15.30, tērpušies civildrēbēs, vizinātos uz Spici pēc iepirkumiem?» Izrādās, ka luksusa klases Audi Q7 pieder Drošības policijai, kura, atsaucoties uz valsts noslēpumu, paziņo, ka neatklāšot ne šīs struktūras amatpersonas, kas izmantoja auto šopingam, ne arī to «valsts aizsargājamo amatpersonu», ko šī automašīna it kā esot pavadījusi.
2014. gada maija beigās Pietiek.com pie veļas mazgātavas Irve, Rīgā, Satekles ielā, fiksēja Drošības policijai piederošu automašīnu Audi ar valsts reģistrācijas numuru HO 5632, kuras pasažieris - Drošības policijas priekšnieks
J. Reiniks - devās nodot savu netīro veļu un, pamanot, ka tiek fotografēts, aizbēga, pametot veļas kaudzi un automašīnu stāvvietā. Pēc ilgākiem izvairīgiem skaidrojumiem J. Reiniks paziņoja - brauciens uz veļas mazgātavu tomēr varēja būt slepenas operācijas sastāvdaļa, tāpēc esot valsts noslēpums.