Piedzimstot mazulim, Igaunijā var saņemt vienreizēju valsts apmaksātu bērna piedzimšanas pabalstu - 250 latu. Ar bērniņu mājās var sēdēt līdz viņam aprit trīs gadi, jo tik ilgi darba devējam ir pienākums saglabāt darbvietu.
Pusotru gadu pēc mazuļa piedzimšanas maksā vecāku pabalstu (analogs Latvijas vecāku pabalstam jeb māmiņalgai), ko saņem tas vecāks, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Tēva vai māmiņa alga tiek aprēķināta pēc iepriekšējā kalendārā gada vidējiem ar sociālo nodokli apliekamajiem ienākumiem. Pabalstam ir noteikti griesti, kas ir trīskāršas Igaunijas vidējās mēnešalgas apmērā un ko katru gadu apstiprina valdība. 2010. gadā griesti ir 1589 lati mēnesī. Vecāku pabalsta saņemšanas laikā vecāks drīkst strādāt, taču pabalsts par gūto bruto ienākumu tiesu attiecīgi ir mazāks. Tas netiek maksāts vispār, ja bruto ienākumi mēnesī pārsniedz 979 latus.
Pēc tam, kad vecāku pabalsts vairs netiek maksāts, līdz bērna triju gadu vecumam tiek maksāts bērna aprūpes pabalsts - 27 lati mēnesī. Ja ģimenē līdzās bērniņam ne vecākam par trim gadiem ir vēl kāds bērns vecumā no trim līdz astoņiem gadiem, tad par pēdējiem tiek maksāts bērna aprūpes pabalsts 13,5 lati. Par katru bērnu kopš dzimšanas līdz 16 gadu vai līdz 19 gadu vecumam, ja tiek turpinātas mācības, Igaunijā tiek maksāts ģimenes valsts pabalsts. Tā apmērs par pirmo un otro bērnu ir 13,5 lati mēnesī. Par trešo un katru nākamo - 40,5 lati mēnesī.
2008. gads bija pirmais un pagaidām pēdējais gads, kad ienākuma nodokļa atvieglojumus varēja dabūt arī par pirmo bērnu. Krīzes dēļ tas tika atcelts un šie atvieglojumi tiek piemēroti par katru atvasi, sākot ar otro bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Ar ienākuma nodokli neapliekamā summa ir 1215 latu gadā jeb nedaudz vairāk nekā 100 latu mēnesī. Ir arī daži atbalsti, kas krīzes dēļ no 2009. gada Igaunijā ir zuduši. Piemēram, ikgadējais 20 latu skolas pabalsts.