Tā kā Latvijā arī šādos gadījumos jāslēdz darba līgums un jāmaksā nodokļi, lai šādu praksi iedibinātu, vajadzīga politiska vienošanās. Premjera preses sekretāre Līga Krapāne _Dienu_ informēja, ka šo ideju paredzēts apspriest Ministru prezidenta izveidotajā konsultatīvajā padomē.
Jau patlaban
Rēzeknē ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem valstī - 19,2% (kopumā valstī - 11,5%). Pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņas centrs), taujāts par šādu ideju, saka - tā notiek jau patlaban ar avīžu starpniecību, un daudzi izmanto šos pakalpojumus. Maskavā, piemēram, esot vietas, kur stāv potenciālie darba ņēmēji un darba devēji par zemu cenu var sarunāt strādnieku. Arī Labklājības ministrijas (LM) Darba departamenta direktors Imants Lipskis atzīst, ka patlaban šādas vienošanās starp darba devējiem un ņēmējiem jau notiek un uzraugiem trūkst jaudas to izkontrolēt.
Rēzeknes mērs uzskata, ka pašvaldībai vairāk laika būtu jāvelta nevis šādu darba biržu organizēšanai, bet gan investoru piesaistei, kas radītu jaunas darbvietas. Viņš informē, ka jau pāris mēnešu laikā darbu sāks jauna metālapstrādes ražotne, kuru nākotnē iecerēts paplašināt. Investorus galvenokārt atbaidot vietējo uzņēmēju attieksme, piemēram, parasti par zemes nomu tiek prasīts, piemēram, Ls 1/m2, bet jaunajam investoram, cerot viegli nopelnīt, - Ls 5/m2. A.Bartaševičs uzsver: jādomā arī par pilsētas interesēm, jo galu galā iegūs visi.
Jauni atbalsta veidi
LM pārstāvis I.Lipskis informē par jaunu bezdarbnieku atbalsta programmu, kas sāksies rudenī, - pašvaldību organizētus mazkvalificētus teritorijas uzkopšanas darbus ar Ls 100 stipendiju mēnesī par pilnu slodzi. Tajā laikā bezdarbnieki pabalstu nevarēs saņemt (te jāpiebilst, ka pabalsts vispār pienākas tikai pusei bezdarbnieku). Vēl viena iecerētā iniciatīva - brīvprātīgais darbs. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) varētu veidot datubāzi ar iespējām bezdarbniekiem brīvprātīgi veikt sabiedrībai noderīgus darbus, lai, piemēram, gaidot mācību sākumu psiholoģiski uzturētu sevi formā.
Pašlaik NVA bezdarbniekiem piedāvā algotos pagaidu darbus (nesaņem pabalstu, bet minimālo algu Ls 180), neformālās izglītības un profesionālās mācības un pārkvalifikācijas pasākumus (Ls 70 stipendija, pabalsts (ja tāds pienākas) ir), kā arī subsidētās darbvietas invalīdiem un cilvēkiem pirmspensijas vecumā un atbalstu komercdarbības sākšanai; tāpat bezdarbniekiem tiek piedāvāts celt savu konkurētspēju (mācīties darba tiesības, CV sagatavošanu utt.) - visās programmās jau iztērēts vairāk nekā 50% finansējuma. Vēl bez minētā rudenī iecerēts sākt apmācīt strādājošos, kas patlaban ir dīkstāvē, kā arī ieviest kuponu sistēmu - ja bezdarbniekam vajadzīgas kādas īpašas prasmes, ko nevar nodrošināt NVA, tas varēs saņemt finansējumu mācībām citur.
Lielās depresijas pieredze
SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks kā vēl vienu noderīgu risinājumu redz elastīgākas iespējas atlaist darbiniekus uz laiku. NVA direktore Baiba Paševica stāsta par gadījumiem, kad cilvēki reāli nestrādā, bet oficiāli atlaisti netiek - algu nesaņem, bet arī uz pabalstu nevar pretendēt.
Viņa vēl piemin Lielbritānijas piemēru: darba devējiem tiek maksāts par bezdarbnieku ņemšanu darbā. Swedbank sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš stāsta par Lielās depresijas pieredzi ASV - ar prezidenta Franklina Rūzvelta gādību tika labiekārtots Gūsberi ūdenskritumu parks Minesotas štatā, vienlaikus daudziem cilvēkiem dodot darbu. Tieši darbaroku ietilpīgas un valstij noderīgas nodarbes, viņaprāt, ir viens no risinājumiem. Tiesa, budžetā trūkst naudas.
Visbeidzot bezdarba problēmas risinājums, ko min teju visi eksperti, - dzīves atvieglošana mazajiem uzņēmējiem, kas iedrošinātu sākt biznesu. L.Krapāne informē, ka premjera konsultatīvā padome drīzumā pārrunās, kādi likumi jālabo, lai varētu iedarbināt mikrouzņēmumu atbalsta programmu, kas skar nodokļu jautājumus, dibināšanas un pamatkapitāla nosacījumus utt.