Radinieces dāvana
«Žani, tevi šodien neviens nefotografēs, tu mums esi plankumains kā briedis. Bet tas nav no mandarīniem, viņš vējbakas bērnudārzā saķēris,» mazdēlam smejot uzsauc vecmāmiņa Alla. Erdeju ģimene jau pieradusi, ka daudzi interesējas par krūmu, vēlas to nofotografēt, un Žanis parasti pozē blakus. Otrs mandarīnu cienītājs ir nelielais franču buldodziņš Bonaparts, kas skaļi krāc mikrofonā.
Kuplo krūmu istabas puķu audzētājai Allai atstājusi pūrā radiniece, kura pirms vairākiem gadiem braukusi projām uz Krieviju. Radiniecei citrusaugu uzdāvinājis kāds bioloģijas skolotājs, kas pats to bija uzaudzējis no potzara. Radiniece aizbrauca vasarā, bet jau rudenī nobrieduši mandarīni. Krūms ražo katru gadu, pavasarī zied smaržīgiem, rožainiem ziediem tā, ka smaržo viss dzīvoklis, bet uz rudens pusi var sākt vākt augļus. Ziedi paši no sevis apputeksnējas, iztiekot gan bez bitēm, gan bez kopēja palīdzības.
Alla stāsta, sākumā nopirkusi grāmatu par citrusaugu kopšanu telpās, taču tagad pārliecinājusies, ka augs nav izvēlīgs un neprasa īpašu kopšanu, tikai ir jāskatās, lai pārlieku neiekalst vai arī nepārlej. Vērīgākais kopējs esot mazdēls, viņš uzreiz redzot, ka zeme ir par sausu, tāpēc sauc vecmāmiņu, lai aplej. Dažas reizes gadā augsni mēslo ar istabas puķēm domāto komplekso mēslojumu, bet pašu krūmu laiku pa laikam apsmidzina ar ūdeni, jo gaiss dzīvoklī ir sauss.
Nepatīk plastmasas logi
Alla un Žanis atceras satraukumu, kāds bijis, kad mandarīnu krūms pēkšņi sācis slimot - lapiņas apkaltušas un pārklājušās baltiem plankumiem, augļi izstiepušies, sačervelējušies un nobiruši. Izrādās, augam nav paticis, ka saimnieki ielikuši plastmasas logus. Siltummīlošais augs labāk pacietis vēso dzīvokli nekā gaisa trūkumu, tam arī nav patikuši lielo koku noēnotie logi Imantas ielā. Pēc kāda laika sācis atkopties, laikam pieradis pie jaunajiem apstākļiem.
Uz viena krūma esot vairākas šķirnes - gan ar gludu miziņu, gan raupju, gan mazi, gan prāvi. Alla mēģinājusi pavairot krūmiņu gan ar spraudeņiem, gan ar potzariem, taču nav izdevies.
Alla Erdeja pēc profesijas ir fizikas un matemātikas skolotāja, mājās viņai ir liela kaktusu, kā arī Uzambāras vijolīšu kolekcija, taču mandarīns ir mīļākais augs. Mazdēlam Žanim patīk pielikt deguntiņu pie mandarīniem un izjust to smaržu. «Man ir pieci gadi, Bonapartam seši ar pusi. Bet cik ir mandarīnam gadu?» Žanim rodas loģisks jautājums, taču uz to arī vecmāmiņa nevar atbildēt, tad jautātājs pats secina: «Laikam jau desmit gadu. Vecs.»