Kāds Agijai to par piena šokolādi bija vienkārši atdevis. Mīļš, praktisks un vienīgais. Agija nebija kaislīga velomāne. Velosipēdu izmantoja tikai dažas reizes gadā, izbraucot kopā ar draugiem. Pārējo laiku tas mazkustīgi stāvēja uz balkona. Tam nebija pat ķēdes un slēdzenes, jo otrajā stāvā nodrošināties pret zagļiem taču nevajag! Agija dzīvo pašā Ogres centrā, bet kopš atgadījuma viņa uz balkona netur pat skābētu gurķu burkas un ievārījumu.
Arī manas kolēģes krustmātei gadījās līdzīga sāpe. Viņa mitinās trešā stāva Rīgas dzīvoklī. Viendien, nākdama mājās no darba ap pulksten sešiem - gaišā dienas laikā -, nav varējusi atslēgt dzīvokļa durvju slēdzeni. Istabā bijusi dzirdama rosība. Zagļi līdz trešā stāva balkonam bija uzrāpušies pa pirmā un otrā stāva balkona restēm. Viņas dzīvoklim restu nav bijis. Īpašniece tās nav gibējusi, kā nekā trešais stāvs. Kurš trakais tik augstu līdīs! Viņasprāt, restes aizsedz skatu un izskatās neglīti.
Garnadži bija uzlauzuši balkona durvis, iekļuvuši miteklī un, kamēr saimniece darbā, šiverējās pa skapjiem un plauktiem, meklēdami zeltu un naudu. Tūlīt izsauktā policija ieradusies nevilcinoties, bet zagļi nozieguma vietu nekavējoties bija pametuši. Dzīvokļa durvis tika uzlauztas, jo no iekšpuses tās bija sabojātas, lai nevar atslēgt.
Tā kā garnadži tika iztraucēti, nekas vērtīgs nebija nolaupīts, viņi bija vien paķēruši mugursomu un izvandījuši dzīvokli. Vislielākie pārdzīvojumi saimniecei bija par to, ka no dzīvokļa pazudis kaķis. Runcis uzradies tikai naktī - izlīda no pagultes, kur nekustīgi bija sēdējis un uz saimnieces saucieniem neatsaucies.
Izvandītā dzīvokļa saimniece tai pašā dienā iegādājās balkona režģi un brīdināja ceturtā stāva kaimiņus, ka viņu dzīvoklis var būt nākamais, kuru laupītāji iekāro. Lai vairs nekad mūžā nebūtu jāpiedzīvo zagļu apmeklējums un savu dzīvokli maksimāli pasargātu no laupītājiem, sieviete ielika arī dubultās metāla durvis. Drošs paliek drošs.