Māra, 2. klases skolnieces mamma

Ģimenē esam zaļā dzīvesveida piekritēji, un gribējās, lai skolā apgūtais un uzskati mājās viens otru papildina. Pirmais pusgads Laurenču skolā bija ļoti iepriecinošs - bērni daudz laika pavadīja ārā, arī pēc stundām var uzturēties pie skolas zaļā vidē. Turklāt mācībās tiešām bija vērojams liels progress. Bērniem bija regulāri jāveic dažādi eksperimenti, par kuriem pat mums pašiem reizēm bija pārsteigums, ka mazie to spēj izprast un paveikt. Patlaban gan esmu piesardzīga savā vērtējumā, jo pēc pirmā semestra ir nomainījusies dabaszinību skolotāja un jaunajai pedagoģei, šķiet, vēl jāiejūtas skolas vidē un sevi jāpierāda. Jau no 1. klases dabaszinībām mūsu skolā ir veltītas trīs mācību stundas nedēļā. Vienu dienu ir viena, teorētiskā stunda, kas notiek klasē, citu dienu ir divas stundas pēc kārtas, un tad klases iet ārā vai arī veic kādu eksperimentu. Tas nāk visiem par labu kā no dabas izzināšanas, tā no veselības viedokļa. Dabaszinības tiek mācītas, uzsverot praktisko darbošanos. Piemēram, mācoties par ekosistēmu, trešo un ceturto klašu skolēni praksē redzēja, kas tā tāda mākslīgā ekovide, jo skolotājas vadībā iekārtoja skolas akvāriju. Skolēni dodas ekskursijās, bet cenšamies iesaistīties arī dažādos ārpusstundu izglītojošos projektos. Esam aktīvi projekta Dārznīca dalībnieki, gatavojam putnu būrīšus, mācāmies par vides tīrību un mežu sakopšanu kopā ar Cūkmenu. Skolas virziens ir dabaszinības un tehnoloģijas, un tas nav tikai sauklis, bet cenšamies to īstenot praksē. Taču vislabāk, it sevišķi mazākajās klasēs, zināšanas apgūt caur sajūtām, gūstot pieredzi ar dažādu maņu palīdzību, tāpēc arī XXI gadsimtā dators nevarēs aizstāt došanos dabā.