Viņš pārstāv veselu kino ēru, kad tapa filmas, kuras mīlam, ar kurām lepojamies, un ir vienīgais kinooperators, kura filmas - Purva bridējs (1966, režisors Leonīds Leimanis) un Nāves ēnā (1971, režisors Gunārs Piesis) - sabiedrībā ir atzītas par augstākajām Latvijas kino virsotnēm un iekļautas prestižajā Latvijas Kultūras kanona sarakstā starp 12 visu laiku labākajiem latviešu kino darbiem.
Ja Kanona saraksts būtu plašāks, tajā godam savu vietu ieņemtu arī citas Kleina filmētās mūsu zelta fonda filmas - Pie bagātās kundzes (1969, režisors Leonīds Leimanis), Pūt, vējiņi! (1973), Sprīdītis (1985), Maija un Paija (1990, visām režisors Gunārs Piesis) un skatītāju skaita pārliecinošā rekordfilma Vella kalpi (1970, režisors Aleksandrs Leimanis). Mārtiņa Kleina kontā ir 21 mākslas filma - tās visas kļuvušas par Latvijas kultūras pamatvērtībām. Kleins filmējis arī dokumentālas filmas un daudzus kinohronikas sižetus.
Katram darbam atrasta vizuālā stila atslēga un gaismas spēle, radot vienotu koptēlu, grafiskās un gleznieciskās kvalitātes. Meistaram bija raksturīga spilgta režisoriska domāšana - kadra kustība, ritms, koloristika un ekspresija mērķtiecīgi tika pakļautas filmas dramaturģijas atklāsmei.
Pirms studijām Kinematogrāfijas institūtā VGIK, no 1958. gada Kleins strādāja Rīgas kinostudijā par kombinēto uzņēmumu operatora asistentu un savā darbā veiksmīgi un novatoriski izmantoja jaunībā gūto pieredzi. Viņš nekad nav baidījies no īpaši sarežģītu kadru filmēšanas. Asprātīgs tehnoloģiskais risinājums bieži ir līdzējis veikt šķietami neiespējamus uzdevumus. Savā pieredzē nesavtīgi dalījies ar kolēģiem.
Mārtiņa Oskara Kleina profesionālais darbs augsti novērtēts starptautiskajos filmu festivālos, Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps konkursos, kā arī ar Triju Zvaigžņu ordeni un Valsts Kultūrkapitāla fonda Mūža stipendiju par izcilo ieguldījumu Latvijas kultūrā.
Mums paliks Mārtiņa Kleina filmas un gaišā piemiņā viņa spilgtā personība, kolēģa un drauga stiprā pleca sajūta, siltais acu skatiens un mazliet skumjais smaids.
Lai viegls ir Aizsaules ceļš!
Izvadīšana 2014. gada 25. jūnijā plkst. 15. Rīgas krematorijā.
Izsakot visdziļāko līdzjūtību piederīgajiem, draugiem un kolēģiem -
Latvijas Kinematogrāfistu savienība