Maskavieši labprāt ies uz mēra pirmstermiņa vēlēšanām. Desmit gadu viņiem neļāva ievēlēt savas pilsētas galvu, un tagad to viņi patiešām vēlas. Pēc Jurija Lužkova piespiedu demisijas Sergeju Sobjaņinu iecēla mēra krēslā no augšas - daudziem joprojām viņš nešķiet patstāvīgs lēmējs. Uzvarot vēlēšanās, Sobjaņina patstāvība pieaugs.
Kremlim nevajag Maskavas galvas «pārmērīgu» patstāvību. Galvaspilsētas mērs ir politisks postenis. Tas ir nozīmīguma ziņā Krievijas otrais vēlētais amats. Metropoles mērs normālā federatīvā valstī ir prezidenta politiskais sāncensis. Sobjaņinu iecēla ne jau tādēļ, lai viņš izaicinātu Putinu.
Jurijs Lužkovs, kurš bija veiksmīgs un visai populārs lielpilsētas mērs, Maskavā bija iemiesojis oligarhiskā kapitālisma modeli vēl pirms tā kopēšanas visas Krievijas mērogā. Lužkovs bija ne vien spējīgs saimnieciskais darbonis, bet arī reāls politiķis - tāpēc viņam beigu beigās bija jāaiziet. Kamēr Sobjaņins nemēģinās celt savu valstisko un politisko sistēmu Maskavā, krēsls būs pietiekami stabils. Pilsētnieki uztver viņu ar pragmatisku neitralitāti, Putinam pret viņu nav iebildumu.
Kādēļ tad nepieciešamas pirmstermiņa vēlēšanas? Gaidīt 2015. gadu, kad oficiāli beidzas mēra darbības termiņš, Kremlim šķitis bīstami, jo priekšā ir grūti prognozējamās Maskavas pilsētas domes vēlēšanas. Pieļauj, ka tajā 20% varētu iegūt opozīcija. Bet pie apvāršņa ir ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, budžeta ieņēmumi jau šogad palēninās, un loģiska ir metropoles mēra reitinga pazemināšanās tendence. Lai mazinātu 2015. gada slodzi, kad opozīcija var uzaudzēt muskuļus, un laikus iecementētu varas partijai labvēlīgu politisko konstrukciju, Sobjaņinu pierunāja atkāpties pirms termiņa.
Sociologu aptaujas vedina domāt, ka tautas nobalsošana prezidenta ieceltajam mēram piešķirs leģitimitāti. Viņš varēs rīkoties izšķirīgāk - piemēram, 39% maskaviešu satraucošās migrācijas ierobežošanai. Par Sobjaņinu balsotu 44% vēlētāju; eksperti lēš, ka balsošanas dienā skaitlis pārsniegs 50%. Būtu sakarīgi, ja demokrātiskās partijas saņemtos un Maskavā izvirzītu vienotu kandidātu. Taču demokrāti cits citu neieredz, režīma pretinieki ir sadrumstaloti, pietrūkst entuziasma. Publiski pieteikti jau vairāki kandidāti. Populārākais - Putina kritiķis blogeris Aleksejs Navaļnijs (vai, sēžot blogosfērā, var sagatavoties mēra amatam?). Opozīcijas zaudējums Maskavas mēra vēlēšanās (neveiksme paredzama arī vēlēšanās Maskavas apgabalā, kurā simptomātisks ir pārliecinošu kandidātu trūkums) kā uzticams barometrs apliecinās tās rīcības nespēju vairākos nākamajos gados.
Lai kādi būtu vēlēšanu iemesli, vēlēšanas ir labāk nekā bez vēlēšanām. Galvenais - lai tās būtu godīgas. Tad patiešām maskavieši dabūs to, ko pelnījuši.