Pašā galvaspilsētas sirdī, rajonā ap Sarkano laukumu, pārtikas veikalu teju nav. Ir lielveikali, kur tirgo apģērbus - gan sākot no Latvijā jau pierastajiem Zara un Promod, līdz ekskluzīviem zīmoliem, ko Latvijā neredzēt. Cenas ir augstas. Vienīgais pārtikas preču veikals pašā centrā Perekrjostok ar lielu platību lepoties nevar. Pirmajā stāvā var iegādāties pārtiku, otrajā - alkoholu. Un tomēr pašā apakšējā plauktā Diena ierauga arī liecību par Latviju - šprotes. Turklāt dažādos veidos un dažādās cenās - sākot no 108 rubļiem (2,17 eiro), beidzot ar 137 rubļiem (2,76 eiro). Ir arī brētliņu konservi, maksā 74 rubļus (1,49 eiro). Protams, pašmājās cenas ir zemākas. 160 gramu iepakojums ar šprotēm eļļā Latvijā maksā ap vienu eiro.
Alkoholisko dzērienu piedāvājumā Latvijas preču nebija. Arī pārdevēja pēc jautājuma, vai no dzērieniem ir arī kaut kas no Latvijas, apmulsa un aicināja palūkoties degvīna plauktos. Tomēr velti.
Rīgas vārds plaši izskan pie dzelzceļa stacijas Maskavā. Tur par Rīgas tirgu nosaukts pat liels paviljons, tiesa gan, nekādu citu liecību Latvijas produktu piedāvājuma formā tur nav. Lielos daudzumos tiek tirgoti ziedi, un katrs tirgotājs uzskata par pienākumu piedāvāt preci, kaut gan redz, ka pārējie kolēģi saņēmuši atteikumu.
Blakus Rīgas tirgum esošajā iepirkšanās centrā Kristovskij paveras pilnīgi cita aina. Tur divos stāvos iespējams novērot eksporta proporcijas pilnā to krāšņumā - ir produkti gan no Lietuvas un Igaunijas, gan no Lielbritānijas un citām valstīm. Baltijas valstu vārdi tiek uzskatīti par zīmoliem ar kvalitāti, tāpēc citu zemju ražotāji mēdz izmantot tādu nosaukumu kā Lietuvas siers un citus.
Veikalā nākas sastapties ar politiskiem elementiem, piemēram, par 472 rubļiem (9,50 eiro) var nopirkt šampanieti Krima, un pēc nedaudzajām pudelēm plauktā nākas secināt, ka šis dzēriens ir pieprasīts. Uz plaukta līdzās stāv Latvijā ražots bezalkoholiskais dzirkstošais dzēriens Zelta Mežezers par 148 rubļiem (2,98 eiro). Veikalā ir vairāki Spilvas produkcijas veidi. Ķiršu, zemeņu, upeņu un citi 300 ml tilpuma sīrupi maksā 119 rubļu (2,39 eiro). Spilva var lepoties arī ar dažādām tomātu mērcēm. Ķīnas mērce, asā mērce, mērce gulašam, Boloņas mērce - tās maksā robežās no 105 (2,11 eiro) līdz 137 rubļiem (2,76 eiro). Krievijas veikalos Latvijas preces ir lielākā izvēlē nekā dažos labos Latvijas veikalos.
Pērn pirmo reizi deviņos gados Latvijas eksports ar Krieviju pārsniedza importu, turklāt sasniedza arī savu augstāko pakāpi - 1,2 miljardi eiro. Kā liecina Ekonomikas ministrijas dati, visvairāk Latvija uz kaimiņvalsti eksportējusi pārtikas un rūpniecības produktus. No kopējā eksporta daudzuma tas veidoja 37%. Otro vietu šajā kategorijā ieņēma mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas, trešo - ķīmiskās rūpniecības produkcija. Imports krietni izteiktāk parādīja viena konkrēta produkta dominanti. Proti, minerālie produkti pērn veidoja 56% no kopējā importa apjoma. Vissvarīgākā eksporta prece Latvijai pērn bija stiprie alkoholiskie dzērieni, jo īpaši viskijs, nozīmīgu vietu ieņem arī rums. Tāpat nozīmīgas pozīcijas ieņem šprotes, sardīnes un brētliņas.
Kopējais eksporta apjoms ar Krieviju veido apmēram 11%. Šī lielvalsts Latvijai ir lielākais tirdzniecības partneris ārpus Eiropas Savienības (ES). Atsevišķiem uzņēmumiem eksports ar Krieviju veido līdz pat 60%. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras direktors Jānis Endziņš Dienai norāda uz riskiem. «Uzņēmumi, kuru produkcija nav pietiekami diversificēta, ar bažām raugās, kā situācija attīstās Ukrainas kontekstā. Vissaspringtāk patlaban jūtas tieši pārtikas nozarē strādājošie. Krievijas iepriekšējā krīze 90. gadu sākumā bija ļoti rūgta pieredze. Daudziem tas beidzās ar maksātnespēju, uzņēmēji daudz mācījās,» stāsta J. Endziņš. Viņš norāda, ka lielāka skaidrība par sadarbības attīstību varētu parādīties tuvākajās nedēļās. Viss atkarīgs no tā, vai un kādas sankcijas izvirzīs ES, ja situācija Ukrainā kļūs vēl nopietnāka.