Uzstāsies dažādu konfesiju garīdznieki un daudzi mūziķi, arī Raimonds Pauls, Ingus Pētersons, Ieva Akuratere un citi. _Cerības festivālu_ vietējiem kristiešiem palīdz rīkot starptautiska organizācija Billija Greiema Evaņģēliskā asociācija (BGEA). Pasākums cer pārspēt pērn Igaunijā sapulcēto dalībnieku skaitu - 30 000. Reliģisko organizāciju pārstāvji atzīst, ka dažādu konfesiju baznīcu situācija nav spīdoša un šādā veidā var cerēt pievērst ticībai jaunus cilvēkus vai aicināt atpakaļ savulaik baznīcu pametušos.
Pievērš uzmanību
Iniciatīva rīkot šādu pasākumu nākusi no Latvijas draudzēm jau pirms vairākiem gadiem, stāsta Cerības festivāla direktors Viktors Hamms: «Šobrīd nav pats labākais laiks baznīcai. Šāds pasākums ir laba vizītkarte, tas piesaistīs tos, kuri sevi uzskata par kristiešiem, bet aiziet uz baznīcu divreiz gadā.» Rīkotāju vidū ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Latvijas Evaņģēliskās alianses prezidents Vadims Kovaļevs, Latvijas Vasarsvētku draudžu centra bīskaps Nikolajs Gribs, Saeimas deputāte Inese Šlesere un V. Hamms. Uz festivālu brauks arī BGEA dibinātāja dēls BGEA prezidents Franklins Greiems.
«Cilvēki ļoti vienkāršā un mūsdienīgā veidā var uzzināt par ticības jautājumiem. Šādi pasākumi mobilizē draudzes un mudina būt aktīvākām,» norādīja LELB sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Ivars Kupcis. Lai arī luterāņiem šāda mēroga festivāli nav raksturīgi, draudzes tiek mudinātas tajā piedalīties. «Ja cilvēks, kurš atnāk uz šo pasākumu, sadzird ko vērtīgu sev un viņam rodas vēlēšanās uzzināt ko vairāk, ir iespēja interesēties pie konkrētu draudžu pārstāvjiem, un draudzes ir aicinātas uzrunāt šādus cilvēkus,» izteicās I. Kupcis, netieši atzīstot, ka LELB cer uz jaunu draudžu locekļu pievienošanos. LELB arhibīskaps J. Vanags plānojis uzstāties festivālā. Romas katoļu baznīcas Rīgas metropolijas arhibīskaps, kardināls Jānis Pujats pieļāva, ka kāds no katoļu baznīcas pārstāvjiem varētu festivālā piedalīties, bet izvairījās atbildēt, vai pats būs klāt. Katoļiem nav iebildumu pret Cerības festivālu, taču nevienam draudžu loceklim nevarot pateikt, lai katrā ziņā uz to brauc. «Mūsu festivāls ir Aglonā,» uzsvēra J. Pujats. Neesot tā, ka ar tradicionālām metodēm ticīgos nevarētu piesaistīt draudzēm. «Ir visādi veidi, kā katrai konfesijai ierasts. Vieni iet klusā baznīcā, citi labāk jūtas stadionā, un labi, ja arī tur viņi dzird Dieva vārdu,» atzina J. Pujats.
Palīdzēs un aizbrauks
Viena no tradicionālās baznīcas nepilnībām ir neprasme pulcināt un uzrunāt publiku vienkāršā veidā, uzskata LU Teoloģijas fakultātes asociētais profesors Juris Cālītis. Kopš 90. gadiem Latvijā jau notikuši divi lieli starpkonfesionāli pasākumi ar ASV sludinātāju līdzdalību, tā ka tas nav nekas pavisam jauns. Tomēr citviet Eiropā, piemēram, Vācijā un Zviedrijā, šādi festivāli notiek daudz biežāk. «Vienmēr ir jautājums, vai šīs masveida sapulces ir īstais veids, kā pārliecināt par kristīgajām vērtībām. Dažas līdzīgas starptautiskās organizācijas ir uz robežas ar sektantismu, bet BGEA ir vislabākā reputācija, viņu programma ir izstrādāta līdz pēdējai vīlītei, un viņi ļoti uzmana, lai tā lieta nepaliek vulgāra,» atzina J. Cālītis.
V. Hamms sola nepieļaut dažādu sektu pārstāvju re-klāmas materiālu izplatīšanu, citās valstīs tas reizēm esot mēģināts. Nebūs arī runāšanas mēlēs vai brīnumainas izdziedināšanas, ar ko saistās jauno reliģisko kustību aktivitātes. «Ja mēs būtu kaut kāda ezoteriska grupa, LELB arhibīskaps nekad ar mums nesadarbotos,» atzina V. Hamms, uzsverot, ka pēc festivāla beigām BGEA visu šeit ziedojumos savākto izdalīs un aizbrauks, neveidojot vietējo organizāciju. Viņš priecājas, ka izdevies sarunāt dalībai festivālā gan Grammy un Dove mūzikas balvu laureātu dziedātāju Maiklu Smitu, gan maestro Raimondu Paulu, kurš gan bija pārsteigts, uzzinot, ka viņa vārds uzaicināto viesu sarakstā minēts pats pirmais. «Man piedāvāja ar kori un solistu Jāni Kurševu kopā uzspēlēt, parādīja notis, un man nekas nav pretī, bet tas nav saistīts ar maniem reliģiskajiem uzskatiem. Es jau vispār esmu no tiem, kas pie ugunskuriem ar mietiem un cirvjiem, - no dievturiem!» izteicās R. Pauls
Kaut gan pasākuma rīkošanā piedalās ar politiskām partijām saistītas personas - Saeimas deputāte I. Šlesere (LPP/LC) un Rīgas domes deputāte I. Akuratere (PS), nav pamata uzskatīt, ka šo festivālu izmantos politiskiem mērķiem, jo tas notiks mēnesi pēc Saeimas vēlēšanām.