5. februārī Itālijā noteikta tiesas sēde, kurā skatīs bērna tēva prasību. Te jāpiebilst, ka arī Svetlana vērsās tiesā Latvijā, lūdzot viņai piešķirt aizgādību. Pērn rudenī viņa arī vērsās Itālijas prokuratūrā, lūdzot sākt krimināllietu par dzīvesbiedra vardarbību. Taču vispirms Latvijā tiesai jāskata prasība par bērna atgriešanu Itālijā atbilstoši Hāgas konvencijai, kuras būtība ir šāda: bērns, kuru viens no vecākiem bez otra ziņas aizvedis jeb - konvencijas izpratnē - nolaupījis, tiek atgriezts atpakaļ valstī, kas ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta, lai tur vecāki savā starpā izšķirtu strīdu par bērnu. Taču ir arī daži izņēmumi, kad bērnu var neatgriezt. Viens no tiem visdrīzāk varētu attiekties uz Svetlanas lietu: ja atgriešana bērnam sagādā fizisku vai psiholoģisku kaitējumu.
Agresijā salauza ribu
Uz Itāliju Svetlana, pēc profesijas tulks, devās, lai studētu itāļu valodu. Tur 2009. gada decembrī viņa iepazinās ar Stefāno, un nākamā gada rudenī viņi sāka dzīvot kopā nelielā ciemā Itālijā. «Kopdzīve bija viņa iniciatīva, viņš teica, ka ir iemīlējies, nespējot bez manis dzīvot. Manas jūtas bija tādas pašas. Runājām, ka visu dzīvi nodzīvosim kopā,» saka Svetlana. Drīz vien viņa gaidīja abu pirmdzimto. Grūtniecības pirmajā mēnesī notika nelaime - Svetlanu uz gājēju pārejas notrieca motocikls. Viņai no jauna bija jāmācās staigāt.
Svetlana saka - pirmais dzīvesbiedra agresijas uzplūds bija 5. grūtniecības mēnesī. «Stefāno dēļ biju apguvusi visu itāļu virtuvi. Ļoti centos, taču vienreiz man piedega ēdiens,» atceras Svetlana. Pēcpusdienā atgriezies mājās no darba pastā un sajutis piedeguma smaku, Stefāno sācis aurot. «Viņš kliedza apmēram stundu,» atminas Svetlana. Viņa satraukusies, uzvilkusi mēteli un izgājusi pastaigāties. Stefāno viņu atvedis mājās. Klāt jau bija arī Stefāno vecāki, kurus dzīvesbiedrs allaž klausījis. «Stefāno mani iestūma mājā, un viņi visi trīs sāka mani apvainot un kliegt, ka mātei ar slimu sirdi mani bijis jāmeklē. Viss beidzās ar to, ka viņa māte izplēsa man matu kušķi un saplēsa kleitu,» atceras Svetlana. Pēc mazuļa piedzimšanas konflikti turpinājušies. Svetlana apsvērusi došanos uz Latviju, taču Stefāno un viņa ģimene draudējuši - ja viņa aizvedīs bērnu, tad viņi vērsīsies bāriņtiesā par bērna nolaupīšanu un atņems aprūpes tiesības. Stefāno arī esot bijusi liela nepatika pret Latviju. «Viņš uzskatīja, ka Latvija ir trešās pasaules valsts,» stāsta Svetlana. Viņa atklājusi, ka bērna dzimšanas apliecība atrodas pie Stefāno vecākiem un to viņai neviens negrasās dot.
«Kādā no agresijas lēkmēm viņš mani sagrāba ar tādu spēku, ka salauza ribu,» atceras Svetlana. Slimnīcā viņa nokļuvusi nakts vidū, kad, nespējot gulēt sāpju dēļ, izlūgusies Stefāno viņu turp aizvest. Stefāno pierunājis viņu teikt mediķiem, ka stipri apķēris «aiz mīlestības». «Tā bija mana lielākā kļūda,» atzīst Svetlana. Pēdējais konflikts bijis pērn 22. augustā, kad, kā stāsta Svetlana, dzīvesbiedrs saniknojies, ka bērns nenāk pie viņa, meties viņai virsū un bērna klātbūtnē sitis ar kājām, rokām un bērna rotaļlietām. Svetlana izsaukusi policiju - karabinierus, kas uzrakstījuši protokolu. Tad Stefāno pats aizbraucis uz policiju, lai liecinātu kā vardarbības upuris.
Nebija nekādas aizsardzības
Svetlana baidījusies ar bērnu atgriezties mājās, tāpēc devusies uz krīžu centru - patversmi, kur dzīvoja trīs dienas. Centrā panākta vienošanās, ka noteiktu laiku bērns dzīvos tikai ar māti, bet Stefāno ar bērnu var tikties divas stundas dienā. Svetlana lūgusi izsniegt vienošanās protokola kopiju, ko viņa parakstīja, taču krīžu centrs atteicās to izsniegt. Pēcāk viņa atklājusi, ka Stefāno ģimene jau strādā pie aprūpes tiesību atņemšanas Svetlanai.
Tobrīd jau bija gatava bērna Latvijas pase, kuru Svetlana bija klusībā nokārtojusi, un viņa kopā ar bērnu 4. septembrī devusies atpakaļ uz Latviju. Par bērna aizvešanu viņa paziņojusi Stefāno īsziņā, kad nolaidās lidmašīna. «Man nebija nekādas aizsardzības, nekāda atbalsta. Turklāt galvenais - šī neveselīgā vide mājās ietekmēja bērnu,» par aizbraukšanu saka Svetlana. Latvijā viņa arī varējusi nolīgt advokātu, jo Itālijā to nevarēja atļauties.
Stefāno advokāte Džovanna Barka e-pasta vēstulē Dienai raksta: «Misters Skizāno ir nolēmis pats audzināt bērnu, viņš vēlas pildīt tēva pienākumus labākajās bērna interesēs.» Advokāte arī atsaucas uz savu klientu: «Černovas kundze ir garīgi nestabila un bīstama bērnam.» Tēvs nevēloties liegt dēlam māti, taču «viņa ir jāpārbauda». Šie argumenti iekļauti arī Stefāno prasībā tiesai, kas lems par aizgādību bērnam. Stefāno noliedz, ka jebkad būtu bijis vardarbīgs, un tieši viņš esot 22. augustā cietis no Svetlanas: «Viņa iesita ar rotaļlietu.»
Svetlana teic - šādiem pārmetumiem nav nekāda pamatojuma. Gatavojoties tiesai, viņa izgājusi ekspertīzi Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, un nekādas garīga rakstura problēmas netika konstatētas. Dž. Barka norāda - kopdzīves laikā Svetlana «pazemoja savu vīrieti, apvainojot, ka viņš esot stulbs, vājš un impotents». Svetlana esot izpildījusi arī dīvainus rituālus. Turklāt, kad bērns saslimis, viņa neesot saukusi ārstu, bet gan ārstējusi mazuli ar «savādām vielām un zālītēm». Svetlana saka - bērnu regulāri vedu pie mediķiem, par to liecina dokumenti. «Jā, es viņu aizvedu Neapolē pie bērnu homeopāta, kurš izrakstīja zāles,» viņa atceras. Viņa arī noraida advokātes minēto, ka bērnu esot uzaudzinājuši tēvs un tēva vecāki.
Svetlana pašreiz ar dēlu dzīvo Rīgā. «Bērnam klājas ļoti labi, viņš apmeklē bērnu attīstības centriņu, viņam jau ir parādījušies draugi Latvijā,» uzsver Svetlana. Pēdējo piecu mēnešu laikā Stefāno neesot izrādījis interesi apciemot mazuli Latvijā. Jautāts, kā rīkoties, lai šādas situācijas nenotiktu, Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvis Agris Skudra saka: vienīgais padoms - jautājumu par bērna aizgādību lemt turpat ārvalstī, bērna pastāvīgajā dzīvesvietā. Par Svetlanas lietu A. Skudra teic: «[Hāgas] konvencijas izpratnē tā ir nolaupīšana, bet, kad Latvijas tiesa skatīs jautājumu, vai bērns ir jāatgriež vai nav, vai ir pārkāptas tēva tiesības, tad skatīs arī, vai ir izņēmumi, kad var bērnu tomēr neatgriezt.»
Pat ja Latvijas tiesa lems neatgriezt bērnu Itālijā, tā var nebūt uzvara. Kādā citā, bet ļoti līdzīgā pārrobežu lietā par bērna nolaupīšanu Latvijas tiesa nolēma bērnu neatgriezt uz šī paša izņēmuma pamata. Atbilstoši ES regulai lieta par aizgādību nonāca Itālijas tiesā, kas aizgādību noteica tēvam. Saskaņā ar regulu Itālija Latvijai izdeva apliecību, kas paredzēja bērna atgriešanu Itālijā, tādējādi Latvijas tiesu lēmumi zaudēja spēku.