Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Matemātikā Latvijas skolēniem - sēdies, divi!

Kamēr lasītprasmē un dabaszinātnēs Latvijas skolēnu rezultātus uz citu valstu fona var dēvēt par vidējiem, matemātikā piemērotāks būtu teiciens - sēdies, divi! OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas ceturtā cikla pirmie rezultāti diagnosticē problēmas Latvijas matemātikas apguves sistēmā, jo vēl zemāki sasniegumi matemātikā ir tikai dažās Eiropas valstīs. Savukārt kopumā OECD pētījums parāda, ka Latvijas izglītības kvalitātes izaugsme ir apstājusies un sākusies zināma stagnācija.

Salīdzinot Latvijas skolēnu sasniegumus dabaszinātnēs un matemātikā, redzams, ka dabaszinātnēs tie ir augstāki un arī ļoti daudz neatpaliek no OECD valstu vidējiem rādītājiem. Savukārt matemātikā aina ir bēdīgāka, jo šajā radītājā Latvija ieņem 32.-37.vietu starp 65 pētījuma dalībvalstīm. Tikai dažām Eiropas valstīm (Lietuvai, Grieķijai, Rumānijai, Bulgārijai, Azerbaidžānai un Balkānu valstīm) sasniegumi matemātikā bija vēl sliktāki. Kamēr Latvijā vēl daudzi lepojas ar valsts labo matemātikas izglītību, dati rāda pilnīgi pretēju situāciju, kas, pēc pētnieku domām, jāuztver kā nopietna krīze. «Minētie rezultāti parāda, ka mūsu pamatskolas skolēniem nav matemātiskās bāzes. Mazas cerības, ka skolēni, kuri matemātikā ir zem 4. līmeņa (augstākais bija 6. līmenis - red.), kļūs par ārstiem, inženieriem, fiziķiem, ķīmiķiem vai biologiem,» uzsver pētījuma autori. Šie rezultāti liekot arī nopietni analizēt Latvijas pamatskolas vecāko klašu (5.-9. klase) matemātikas standartu, matemātikas mācīšanās metodes.

Pētījums liecina, ka arī matemātikā un dabaszinātnēs ļoti mazs ir to skolēnu īpatsvars, kuri sasnieguši kādu no augstākajiem sasniegumu līmeņiem. No Izglītības pētniecības institūta vadītāja Andra Kangro teiktā izriet, ka izglītības politikas veidotāji nav ņēmuši vērā atziņas, kas izkristalizējās iepriekšējā ciklā pirms trim gadiem. Piemēram, jau toreiz esot ticis norādīts, ka bažas raisa nelielais ļoti labo skolēnu īpatsvars, bet tagad tas krities vēl vairāk.

OECD Starptautiskajā programmā tiek pārbaudīti piecpadsmitgadīgi skolēni, taču citos salīdzinošajos pētījumos, kurā pārbaudīta ceturtklasnieku lasītprasme, sasniegumi matemātikā un dabaszinātnēs, Latvijas rezultāti ir ļoti labi. Tas, pēc A. Kangro domām, dod pamatu jautājumam, kas notiek tajos četros piecos skolas gados, kuru laikā Latvijas skolēnu rezultāti tā pasliktinās. A. Kangro gan pieļauj, ka vērienīgais matemātikas un dabaszinātņu projekts, kas izpleties arī pamatskolās, iespējams, uzlabos Latvijas rezultātus nākamajā pētījumu ciklā.

Pētījums liecina, ka Baltijas valstu veiksmes stāsts ir Igaunija - tā uzrādījusi vislabākos rezultātus gan lasītprasmē, gan matemātikā un dabaszinātnēs, Lietuvai veicies sliktāk nekā Latvijai. Igaunijas sasniegumi matemātikā ir vislabākie no jaunajām ES valstīm un ir labāki par daudzu ekonomiski attīstītu valstu (piemēram, Skandināvijas valstu, Francijas, Austrijas, Lielbritānijas) sasniegumiem. Arī nesen veiktais pētījums par pilsonisko izglītību parādīja salīdzinoši augstu Igaunijas skolēnu līmeni. Tāpēc, kā uzsver pētījuma autori, jāmācās ne vien no netālās Somijas, kas joprojām ir Eiropas izglītības sistēmu priekšgalā, bet arī no Igaunijas, jo Latvijas atpalicība no kaimiņvalsts tiek vērtēta kā «patiesi dramatiska».

Pētījums liecina, ka joprojām ir salīdzinoši lielas atšķirības starp pilsētu un lauku skolu rezultātiem. Tomēr pozitīvs faktors ir tas, ka OECD pētījums parāda - Latvijas skolēnu sasniegumu atkarība no ģimenes labklājības, mājās pieejamiem izglītības un kultūras resursiem nav liela, salīdzinot ar citām pasaules valstīm. Tas liecina, ka Latvijas izglītības iestādes spēj kompensēt citu sociāli nelabvēlīgu faktoru ietekmi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?