Salīdzinot Latvijas skolēnu sasniegumus dabaszinātnēs un matemātikā, redzams, ka dabaszinātnēs tie ir augstāki un arī ļoti daudz neatpaliek no OECD valstu vidējiem rādītājiem. Savukārt matemātikā aina ir bēdīgāka, jo šajā radītājā Latvija ieņem 32.-37.vietu starp 65 pētījuma dalībvalstīm. Tikai dažām Eiropas valstīm (Lietuvai, Grieķijai, Rumānijai, Bulgārijai, Azerbaidžānai un Balkānu valstīm) sasniegumi matemātikā bija vēl sliktāki. Kamēr Latvijā vēl daudzi lepojas ar valsts labo matemātikas izglītību, dati rāda pilnīgi pretēju situāciju, kas, pēc pētnieku domām, jāuztver kā nopietna krīze. «Minētie rezultāti parāda, ka mūsu pamatskolas skolēniem nav matemātiskās bāzes. Mazas cerības, ka skolēni, kuri matemātikā ir zem 4. līmeņa (augstākais bija 6. līmenis - red.), kļūs par ārstiem, inženieriem, fiziķiem, ķīmiķiem vai biologiem,» uzsver pētījuma autori. Šie rezultāti liekot arī nopietni analizēt Latvijas pamatskolas vecāko klašu (5.-9. klase) matemātikas standartu, matemātikas mācīšanās metodes.
Pētījums liecina, ka arī matemātikā un dabaszinātnēs ļoti mazs ir to skolēnu īpatsvars, kuri sasnieguši kādu no augstākajiem sasniegumu līmeņiem. No Izglītības pētniecības institūta vadītāja Andra Kangro teiktā izriet, ka izglītības politikas veidotāji nav ņēmuši vērā atziņas, kas izkristalizējās iepriekšējā ciklā pirms trim gadiem. Piemēram, jau toreiz esot ticis norādīts, ka bažas raisa nelielais ļoti labo skolēnu īpatsvars, bet tagad tas krities vēl vairāk.
OECD Starptautiskajā programmā tiek pārbaudīti piecpadsmitgadīgi skolēni, taču citos salīdzinošajos pētījumos, kurā pārbaudīta ceturtklasnieku lasītprasme, sasniegumi matemātikā un dabaszinātnēs, Latvijas rezultāti ir ļoti labi. Tas, pēc A. Kangro domām, dod pamatu jautājumam, kas notiek tajos četros piecos skolas gados, kuru laikā Latvijas skolēnu rezultāti tā pasliktinās. A. Kangro gan pieļauj, ka vērienīgais matemātikas un dabaszinātņu projekts, kas izpleties arī pamatskolās, iespējams, uzlabos Latvijas rezultātus nākamajā pētījumu ciklā.
Pētījums liecina, ka Baltijas valstu veiksmes stāsts ir Igaunija - tā uzrādījusi vislabākos rezultātus gan lasītprasmē, gan matemātikā un dabaszinātnēs, Lietuvai veicies sliktāk nekā Latvijai. Igaunijas sasniegumi matemātikā ir vislabākie no jaunajām ES valstīm un ir labāki par daudzu ekonomiski attīstītu valstu (piemēram, Skandināvijas valstu, Francijas, Austrijas, Lielbritānijas) sasniegumiem. Arī nesen veiktais pētījums par pilsonisko izglītību parādīja salīdzinoši augstu Igaunijas skolēnu līmeni. Tāpēc, kā uzsver pētījuma autori, jāmācās ne vien no netālās Somijas, kas joprojām ir Eiropas izglītības sistēmu priekšgalā, bet arī no Igaunijas, jo Latvijas atpalicība no kaimiņvalsts tiek vērtēta kā «patiesi dramatiska».
Pētījums liecina, ka joprojām ir salīdzinoši lielas atšķirības starp pilsētu un lauku skolu rezultātiem. Tomēr pozitīvs faktors ir tas, ka OECD pētījums parāda - Latvijas skolēnu sasniegumu atkarība no ģimenes labklājības, mājās pieejamiem izglītības un kultūras resursiem nav liela, salīdzinot ar citām pasaules valstīm. Tas liecina, ka Latvijas izglītības iestādes spēj kompensēt citu sociāli nelabvēlīgu faktoru ietekmi.