Arī Somijas arodskolu audzēkņiem ir jāapgūst vairāki vispārizglītojošie priekšmeti, ja vien viņi mācīties arodskolā nesāk jau pēc vidusskolas beigšanas. Taču no skolotājas stāstītā izriet, ka programmas ir krietni vieglākas nekā vidusskolās, jo arodskolu audzēkņiem nav jākārto centralizētie eksāmeni kā Latvijā. Turklāt vispārizglītojošo priekšmetu programmas ir saistītas ar praktisko darbu - E. Karvonena stāsta, ka audzēkņi mācās lietas, kas viņiem vēlāk noderēs darba dzīvē.
Somijā pēc arodskolu beigšanas jaunieši var turpināt izglītoties augstskolā, ko daudzi arī darot. «Arodskola arī ir ceļš uz augstāko izglītību - ja sāc mācīties arodskolā, tu vienalga vari beigt [izglītības procesu] ar doktora grādu,» norāda Somijas Nacionālās izglītības padomes vecākā padomniece Kristīna Volmari. Helsinku Kulinārijas mākslas, modes un skaistuma koledžas direktora pienākumu izpildītāja Merja Niukanena stāsta - ja arodskolu beidzēji vēlas iestāties universitātē, viņiem ir jānoliek eksāmens tikai noteiktajā specialitātē, nevis vairāki centralizētie eksāmeni kā Latvijā. Piemēram, ja jaunietis pēc arodskolas beigšanas vēlas studēt politikas zinātni, viņam jānokārto eksāmens politikas jautājumos un no matemātikas eksāmena kārtošanas var izvairīties. Taču, ja arodskolu audzēkņiem ir noteikti plāni studijām augstskolā un zināms, ka konkrētās jomas eksāmenā būs nepieciešamas zināšanas kādā vispārizglītojošā priekšmetā, tad jaunieši šo priekšmetu papildus apgūst kādā vidusskolā.