No 1.janvāra šīs slimnīcas visdrīzāk vairs nebūs, jo valsts līgumu ar to plāno slēgt tikai līdz gada beigām, bet slimnīcas īpašnieki Rīgas dome saka - veselības aprūpes finansēšana nav domes pamatfunkcija. Rīgas lielajām slimnīcām, kurām nāksies uzņemt 1.slimnīcas pacientu plūsmu, neklājas labāk - _Stradiņiem_ finansējums samazināts par aptuveni 70%, Austrumu slimnīcai - par 60%. Nauda akūto pacientu uzņemšanai varētu beigties jau septembrī oktobrī.
Summa, ko veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) augusta beigās papildus plāno prasīt valdībai, atkal ir mainījusies - tagad tiek saukti aptuveni 38 miljoni latu, lai slimnīcas līdz gada beigām varētu uzņemt akūtos pacientus. «Es nepieļauju iespēju, ka mēs nedabūsim naudu,» saka B.Rozentāle. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) otrdien pieprasīja Veselības ministrijai (VM) skaidrojumu, kāpēc slimnīcām ir samazinājums līdz pat trīs reizēm, ja visas veselības aprūpes jomas finansējums iepretī 2008.gadam sarucis par aptuveni 20%. «Pirms šī skaidrojuma saņemšanas nav pamata diskusijai par papildu finansējumu,» norāda premjera preses sekretāre Līga Krapāne.
Veselības aprūpē vismazākais finansējuma samazinājums ir ambulatorajai aprūpei (par 17%) un ģimenes ārstiem (par 20%). VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis skaidro, ka svarīgi bijis saglabāt pieejamību primārajai aprūpei. Arī ātrajai neatliekamajai palīdzībai finansējums samazināts uz atalgojuma rēķina, saglabājot apjomu. Stacionārajai aprūpei vidēji finansējuma samazinājums ir 57%. Mazāks samazinājums skar slimnīcas, kuras uzņem par prioritārām atzītās pacientu grupas - bērnus un grūtnieces, ko plānots uzņemt tādā pašā apjomā kā pērn. Tuberkulozes, onkoloģijas un psihiatrijas specializētajās programmās pacientu skaits plānots 75% apmērā no pērnā gada pacientu apjoma, līdz ar to attiecīgajiem slimnīcu profiliem finansējuma griezums ir mazāks.
Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai finansējums otrajam pusgadam samazināts par 21,7%. Slimnīcas valdes loceklis Egils Lavendelis prognozē - palielināsies rindas uz plānveida konsultācijām un plānveida operācijām, taču līdz pat gada beigām akūtos pacientus slimnīcā uzņems tāpat kā līdz šim. «Ja ir jāoperē trūce vai bruka, tagad plānveida pacientam jāgaida trīs mēneši, būs - pieci seši. Taču, ja ar ātro palīdzību atved bērnu, kuram iesprūdusi bruka, uzreiz operējam,» saka E.Lavendelis.
Jūrmalas slimnīcai finansējums samazināts par 55%. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš saka: «No vienas puses, mums dzemdību nodaļa ir kā pludiņš. Ja nebūtu dzemdību kvalitāte tādā līmenī un tādi cipari, finansējumu mums nogrieztu. Taču citām jomām tāpat pietrūks naudas līdz gada beigām.»
Noraizējusies ir arī Ventspils slimnīca, kurai finansējums samazināts par 63%. «Mēs jau esam šā mēneša kvotu izsmēluši. Ja mēs pieietu no ekonomiskā viedokļa, nevis no tā, ka neatliekams pacients ir jāuzņem, tad jau tagad varētu slēgt uzņemšanas nodaļu un atvērt tikai 1.augustā,» saka slimnīcas valdes loceklis Dainis Gīlis.