Reizēm neēdājos ir Vilnis, viņam ne visai garšo ķirbji, kabači un salāti, kādreiz viņš to sauca par kāmīšu barību, tomēr laika gaitā daudz kas mainījies. Sievasmāte znotu pieradinājusi ēst, piemēram, biešu salātus vai arī ēdienus, kuru būtiskākā sastāvdaļa ir ķirbis. Emīlija gan šajā ziņā nekādus pārsteigumus nesagādā. Viņa pieradusi ēst to, ko ēd arī pārējā ģimene. Viņa vienīgi nekādi negribējusi pakļauties ģimenes tradīcijai svētdienu rītu brokastīs ēst olas. Tad opis izdomājis viltību - nopircis paipalu oliņas. Tās gan bērns notiesājis ar gardu muti. Un tā tas arī turpinās - svētdienās Emīlija ēd paipalu, bet pārējie vistu olas.
Darbdienu rītos pirmā ceļas Līga. Viņa uzvāra tēju. Parasti zāļu, šai ziņā ņemot vērā dažādās mājinieku vēlmes. Apēd kādu dzērveni un karoti medus. Un tad gatavo brokastis - putru, omleti, maizītes... Vilnis gan brokastis sev gatavo pats. Un nemainīgi no padsmit gadu vecuma tās ir auzu pārslas, aplietas ar pienu un uzkarsētas mikroviļņu krāsnī. Pēc tam papildinātas ar cukuru vai ievārījumu. Līgai un Lindai arī ir savs gardais rīta ēdiens - vakarā aplej grūbas un no rīta tās vāra kopā ar rozīnēm.
Tā kā māju darbdienu rītos atstāj tikai Emīlija un Vilnis (Vilnis strādā par mākslinieku noformētāju), pusdienas šajās mājās ir īstā ēdienreize - reizi nedēļā tā ir zupa, reizi nedēļā - noteikti zivis. Ģimenes draugu lokā ir zvejnieki, tāpēc īpaši iecienītas ir tepat izzvejotās - zandarts, vimbas un citas. Vimbām ir daudz asaku, taču Līga tās samaļ un cep zivju kotletes. Protams, tiek gatavota arī gaļa, parasti īpašajos cepšanai paredzētajos maisiņos, kas ļauj ielikt gaļu cepeškrāsnī un par to atcerēties tikai tad, kad tā jau gatava. Reizēm tiek izmēģināti ari kādi neparastāki ēdieni, aizgūti no indiešu vai itāļu virtuves. Tomēr ir daži, kurus Līga sen vairs negatavo. Piemēram, miltu mērce.
Tā kā mazajam Gustavam jau pieci mēneši, ģimenes sievietes plāno, kā viņu sākt iepazīstināt ar «lielo cilvēku» ēdieniem. Ir pavasaris, un pēc garās ziemas dārzeņos maz laba saglabājies. Tomēr priekšroka tiks dota pašu dārzā audzētajiem ķirbjiem, burkāniem, pastinakiem, kartupeļiem un citiem labumiem, kuri joprojām atrodas mājas pagrabā. Gustavs dažas reizes ķirbi un svaigi spiestu burkānu sulu jau pagaršojis.
Protams, nav jau tā, ka visi pārtiek tikai no dārzeņiem, augļiem, graudaugiem, gaļas un zivs. Ir arī našķi. Tie visiem vienmēr ir pieejami. Taču Emīlija vienmēr pajautā, vai drīkst, un tikai pēc pieaugušo apstiprinājuma izvēlas kārumu. Reizēm gan opis uzdod provokatīvu jautājumu - vai kāds nevarētu padot viņam kādu šokolādes gabaliņu. Un tad izpalīdzīgā mazmeitiņa var kopā ar opi to arī nobaudīt. Vecāki vispār Emīlijai iesaka izvēlēties šokolādi, nevis krāsainas konfektes.
Arī pārējo produktu izvēle tiek rūpīgi pārskatīta. Lindas draudzene Maruta Jeromāne kopā ar savu vīru izveidojusi portālu www.e.vielas.lv. Linda arī aktīvi iesaistījās tā tapšanā, tāpēc, ņemot to talkā, izvērtē, kāds īsti ir tā vai cita produkta sastāvs un kurā vairāk kaitīgo E vielu. Tādējādi vieglāk saprast, kurus produktus izslēgt no produktu saraksta. Tā izdevies noskaidrot, kāds īsti ir desas sastāvs, un atrast, pēc Lindas domām, labāko variantu.
Mani tomēr mulsina jautājums par divu ģimeņu saimniekošanu vienā mājā. Atbilde no abām pusēm ir nepārprotama - ja visi atzinuši, ka galvenā saimniece ir viena, domstarpību nav. Turklāt Līga uzsver, ka viņai ar meitu ir kopīgs redzējums, kas būtu jāēd un kā jāgatavo. Arī finansiāli - produktus pērk tie, kuriem tobrīd parocīgāk, un par tiem iztērētā summa tiek sadalīta apmēram uz pusēm.
Pārrunājam arī, vai ir kāds īpašais Timrotu un Lancmaņu ģimenes rituāls, kas saistīts ar ēšanu. Izrādās, pie viņiem jāciemojas patīkamākā laikā, kad tiek iededzināts ugunskurs un čuguna katlā vārās zupa vai sautējas plovs. Tad dzīvā uguns un svaigais gaiss dara savu un ēšana iegūst pavisam citas nianses.