«Apdomīgāki un racionālāki,» vaicāts par Burusporta pircējiem šajās dienās, saka tā līdzīpašnieks Māris Birzulis. Velosegmentā veikals par patlaban iecienītāko sauc simts latu riteni pilsētas vajadzībām, un atbilstoši šim pieprasījumam izdevies pielāgot arī piedāvājumu. Tirdzniecībā nodoti arī tie vairāk nekā 100 velosipēdu, ko TAP procesa laikā no uzņēmuma noliktavām bija izvedusi Nordea banka. Diena jau rakstīja, ka tirgotāja un bankas attiecības saasinājās pēc tam, kad tam apgrozījuma krituma dēļ radās grūtības atmaksāt aizņemtos līdzekļus. Tādēļ arī Borts pieteicies TAP, kas uzņēmuma rīcībā devis 37 dienas (no lietas ierosināšanas līdz tiesai), un, lai gan banka uzņēmuma atgūšanās jeb TAP plānam nepiekrita, rezultāts tomēr sasniegts. M.Birzulis piekrīt, ka bez laika, ko tirgotājam sniedza TAP «aizsardzības burbulis», Burusports, visticamāk, patlaban jau būtu izpārdots. Teorētiski jau tūlīt pēc Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas sprieduma izbeigt TAP lietu banka jau nākamajā dienā varēja sākt izpārdot Borta ķīlu, piemēram, preces no trim Burusporta veikaliem. Tomēr TAP lietas 37 dienās tā īpašniekiem ar banku izdevies vienoties, un «pie šībrīža apgrozījuma jaunais grafiks ir apmierinošs un ļauj Burusportam strādāt».
Diena jau rakstīja, ka Burusportam kredīta atmaksas problēmas radušās divu neveiksmīgu ziemu rezultātā, kad iepriekšējā nebijuši piemēroti laika apstākļi, bet šīs ziemas sliktās sinoptiskās prognozes papildinājusi pircēju maksātspējas krišanās. Iepriekšējos gados arī investēts tirdzniecības ķēdes paplašināšanā ārpus Latvijas. Šie apstākļi radījuši problēmas atdot Nordea bankai paņemto aizdevumu, un, izvērtējot bankas straujo reakciju, Borts nolēma izmantot Latvijā nesen iedibināto TAP. Īstenojot tiesisko aizsardzību dzīvē, līdz šim gan vairāk redzēti procesa nelīdzenumi, banku pretī nenākšanas dēļ gan vairākumā gadījumu uzņēmumi ar TAP nav sasnieguši tādus rezultātus kā Borts.