Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) paziņoja, ka pārtrauc nodrošināt bezmaksas televīzijas apraidē esošās Ogres televīzijas (OTV) programmas izplatīšanu. Televīzijai līdz vakardienai LVRTC bija jāsamaksā 100 000 eiro liels parāds par saņemtajiem apraides pakalpojumiem, tas netika izdarīts. Tagad, ieslēdzot OTV, ekrānā parādās tā sauktais matracis - kā padomju laikos, kad beidzās pārraides.
OTV kopējā parāda summa bijusi 158 000 eiro. Televīzijas vadītāja Dace Gusarova aģentūrai LETA atzina, ka no LVRTC bija gaidījusi pretimnākšanu parāda apmaksas grafika sakarā, tomēr centrs bijis strikts. OTV nav spējusi izpildīt tā apmaksas piedāvājumu, kas paredzēja nedēļas laikā samaksāt 100 000 eiro.
Problemātiska televīzija
LVRTC vadītājs Jānis Bokta Dienai gan norāda, ka uz kompromisiem ar OTV nācies iziet vairākkārt, problēmas ar to bija jau no pagājušā gada. «Ir pagājis vairāk nekā gads, kopš mums nākas regulāri runāt par parāda problēmām. Lielākā vai mazākā mērā parāda piedziņa mums ir pastāvīgi. Notiekošais nav nekāds pārsteigums. Kopā ar citām televīzijām pērn gājām uz NEPLP, lai runātu par maksājumu disciplīnu. Jau tad runājām, cik nopietnas sekas var būt, ja netiek maksāts par pakalpojumu. Jo sanāk tā - vieni maksā, citus mēs finansējam. Attieksmei jābūt vienādai,» skaidro J. Bokta.
LVRTC vadītājs atzīst, ka pagaidām ar pārējām televīzijām nav notikusi oficiāla tikšanās, lai izrunātu situāciju. «Pilnīgi noteikti mēs saprotam, ka tā nav nekāda pozitīvā ziņa un par lielāku rēķinu neviens nepriecāsies. Bijām NEPLP, un visi esam noskaņoti meklēt risinājumus, lai šī maksa nepalielinātos,» skaidro J. Bokta. Ja nekas nemainīsies, tarifs televīzijām tiks palielināts jau no 3. augusta.
Lai nepalielinātos maksa pārējiem, kā viens no risinājumiem tiek minēts arī piektās programmas atrašana. Ja tas netiks izdarīts, 30 dienu laikā kanāls tiks izņemts, un arī meklētājā to vairs nevarēs atrast.
Liktenīgā summa
7000 eiro ikmēneša padārdzinājums televīzijām par būšanu bezmaksas virszemes apraidē var būt pārāk neizturams slogs. Jau tagad tās ik mēnesi maksā 28 000 eiro. Satraukts par notiekošo ir RE:TV vadītājs Ingmārs Vekteris. Televīzija sabiedrisko pasūtījumu saņem trīs gadus, un tas ļauj nosegt bezmaksas apraides izmaksas. «Tagad šis budžets ir jāpārrēķina. Mēs dzīvojam valstī, kurā reklāmas tirgus nepieaug ik pa sekundei. Patlaban mums nav finansiālu līdzekļu, lai papildus maksātu vēl 7000 eiro. Jebkurā gadījumā, ja kas tāds notiks, tas būtiski ietekmēs satura kvalitāti. Patlaban mēs liekam uzsvaru, lai papildus piesaistītu finansējumu satura uzlabošanai, un tas mūsu gadījumā nav vienkārši. Reklāmas tirgū taču ir savi noteikumi. Lai jauns televīzijas kanāls iekarotu reklāmas tirgu, ir jāpaiet vairākiem gadiem,» sarežģīto situāciju skaidro I. Vekteris.
Rīga TV24 direktors Klāvs Kalniņš ir līdzīgās domās. Viņš gaida, kad NEPLP sasauks ārkārtas sēdi, lai situāciju steidzīgi atrisinātu. «Mazie kanāli jau tā dzīvo no rokas mutē,» viņš saka, piebilstot, ka tie strādā vēl lielākos konkurences apstākļos nekā tādi nozares smagsvari kā, piemēram, MTG. «Katrs cents, ko mēs nopelnām, nāk ar milzīgu darbu. Mēs nevaram atļauties šādas summas maksāt papildus. Tagad galvenais satraukums ir, kādas būs NEPLP tālākās darbības. Neviena no televīzijām nav gatava maksāt šādu summu,» klāsta K. Kalniņš.
Viņš uzskata, ka zaudējumus kompensēt varētu sabiedriskā pasūtījuma ietvaros piešķirtie līdzekļi OTV. Tas nozīmētu, ka tā nauda, ko līdz šim OTV saņēma no valsts, varētu tikt sadalīta uz atlikušajiem četriem kanāliem. Runā, ka summa, ko televīzijas maksā LVRTC par apraidi, ir apmēram tikpat liela, cik finansējums, kas tiek saņemts no valsts sabiedriskajam pasūtījumam.
Kā sociāls pakalpojums
Iepriekš piesauktie risinājumi saistībā ar jauna kanāla piesaistīšanu, kā arī sabiedriskā pasūtījuma maksas pārdali neizklausās pārāk reāli. Vismaz tā nākas secināt pēc sarunas ar NEPLP locekli Ivaru Zviedri: «Par ko tad sadalīs sabiedriskā pasūtījuma naudu? Līdz šim tas bija saturs. Vai tagad būs jāpiešķir nauda pārējiem par to, ka vienā lodziņā rādās tikai melns pleķis? Tas viss ir ļoti samudžināts. Tas notiek viena iemesla dēļ - mēs nevaram skaidri kā strausi izraut galvu no smiltīm un pateikt, ka šī ir sociāla platforma. Pie tādām apraides izmaksām un tāda iedzīvotāju skaita nevienam komersantam tā izdevīga nebūs. Kuram ir izdevīgi apraidīt tāla lauku nostūra mežus, kur varbūt dzīvo pāris tantiņu? Tā ir sociālā funkcija, kas būtu jāveic valstij.»
Visticamāk, televīzijām nāksies maksāt vairāk. Mēnesis ir pārāk īss laika posms, lai tik komplicētai problēmai atrastu risinājumu. Pirmdien NEPLP par šo jautājumu sasauks sēdi. Iespējams, tad izkristalizēsies pirmie reālie soļi.