«Jautājums par divu karavīru bojāeju ir nesamērojams ar budžeta jautājumiem. Valdībā varam un vajag pārrunāt jautājumu par operācijām Afganistānā. Taču ir jāuztur šīs operācijas,» uzsver aizsardzības ministrs. Arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) nav apsvēris iespēju samazināt izdevumus Afganistānas misijai. «Viņš nav rosinājis un neplāno rosināt šo jautājumu,» sacīja V.Dombrovska pārstāve Līga Krapāne. 164 karavīru uzturēšanās Afganistānā šobrīd gadā izmaksā 12 miljonus latu.
Politiķi uzsver - Latvija nevar kā argumentu izmantot slikto ekonomisko situāciju. «Piedalīšanās operācijās ir ciešā veidā saistīta ar pašu drošību un valsts pastāvēšanu,» saka I.Lieģis. ASV, tuvojoties augustā paredzētajām Afganistānas prezidenta vēlēšanām, lūgusi citām partnervalstīm palielināt savu militāro klātbūtni šajā valstī. Piemēram, Igaunija šogad papildus uz Afganistānu nosūtīs vairāk nekā 100 karavīru. «Pateicoties mūsu pūlēm, ASV bija ar mieru, ka nesūtām papildspēkus, ņemot vērā finanšu situāciju,» saka aizsardzības ministrs. Pat ja tiktu izlemts atvilkt spēkus no Afganistānas, to nav iespējams izdarīt vienā dienā - šāds solis ir jāsaskaņo ar citām misijā iesaistītajām valstīm un ir laikietilpīgs. «Starptautiskās saistības Latvijai ir jāpilda. Tas nav diskutējams jautājums. Un, arī lemjot par budžeta grozījumiem, šīs saistības ir noteikti jāņem vērā,» atgādina prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.
Iespējams, tieši vēlme pārdalīt misijai paredzēto naudu varētu būt mudinājusi atsevišķus valdības ministrus izteikties par tās pārtraukšanu. Diskusijas par iespēju izvest spēkus no Afganistānas radās pēc tam, kad 1.maijā apšaudē ar nemierniekiem gāja bojā seržants Voldemārs Anševics un dižkareivis Andrejs Merkuševs. Tagad valdošās koalīcijas partijas pauž gatavību saglabāt Latvijas klātbūtni Afganistānā. Arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL), kas sākotnēji bija izteikusies par spēku atvilkšanu, otrdien sacīja, ka karavīriem jāturpina sava misija.