Pieredzi šajā jomā Mārtiņš guvis gan Latvijā, gan ārzemēs, arī Gruzijā, kas viņam kļuvusi teju par otrajām mājām. «Es jau esmu mazliet gruzīns,» Mārtiņš smaida. «Ja būtu jāpasaka, vai gribētu visu mūžu dzīvot Gruzijā vai Latvijā, es nevarētu atbildēt.»
Kāpiens uz augšu
«Nejaušības nav nejaušas,» tā Mārtiņš komentē nokļūšanu līdz savam pašreizējam amatam. Pat viņa pirmais darbs - krāvējs veikalā skolas brīvlaikā - uzskatāms par loģistikai radniecīgu. Studiju laikā Mārtiņš nonāca Rīgas Komercbankā, kur no speciālista Reklāmas daļā trijos gados kļuva par Kredītu daļas kontrolieri. «Tolaik strādāt bankā likās diezgan iespaidīgi,» viņš teic. Vēlāk tomēr centies iekļūt atpakaļ mārketinga lauciņā, ko bija studējis Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, - sākot strādāt reklāmas aģentūrā Metro. Šis karjeras posms gan nebija ilgs, jo radās iespēja, no kuras bija grūti atteikties - starptautiskā kompānija Procter&Gamble meklēja tirdzniecības pārstāvi Kurzemē. Mārtiņš, būdams kuldīdznieks, pieteicās, izturēja konkursu un jau pēc pāris darba mēnešiem sāka strauji kāpt pa karjeras kāpnēm.
Pēc vairākiem vadošajiem amatiem Latvijā nāca piedāvājums pārvākties uz Kaukāzu - Procter&Gamble bija vajadzīgs cilvēks, kas Tbilisi vadītu Pārdošanas daļu Gruzijā un Armēnijā. «Aizbraucu, apskatījos, pirmo reizi mūžā redzēju kalnus un teicu - jā,» Mārtiņš atzīst, ka lēmums bijis viegls, jo izaicinājums bijis milzīgs. Divarpus gadu viņš pieskatīja Procter&Gamble produkcijas izplatītājus šajās valstīs un slīpēja pārdošanas sistēmu, līdz aizrotēja uz Poliju, uz Baltijas tirdzniecības mārketinga vadītāja posteni. Iespējas turpināt karjeru lielajā uzņēmumā bija plašas, tomēr Mārtiņš nolēma respektēt ģimenes vēlmi atgriezties Latvijā un pieņēma darba piedāvājumu no kompānijas HL Display Rīgā. «Joprojām nezinu, kā viņi mani atrada.»
Pret grūtībām - ar smaidu
HL Display pārdod dažādas tirdzniecības iekārtas, un Mārtiņš šeit guva pirmo pieredzi visa uzņēmuma, nevis tikai nodaļas vadītāja godā. Tikmēr izplatītāji ARTI group, ar ko Mārtiņš bija sadarbojies Gruzijā, bija izvērsušies visā Kaukāzā - Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā - un aicināja Mārtiņu atgriezties Tbilisi un stāties uzņēmuma vadībā. Mārtiņam Gruzija bija iekritusi sirdī, tāpēc pēc gadu ilgām pārdomām viņš piekrita. Piekrita arī ģimene, Mārtiņa sieva izlēma dibināt savu uzņēmumu, lai veidotu Stendera ziepju veikalus Gruzijā.
Par Mārtiņa uzdevumu kļuva trīs distribūcijas kompāniju apvienošana, mazumtirdzniecības tīkla un preču izplatīšanas centru izveide. «Latvijā ir daudz labu un tukšu noliktavu, bet Gruzijā labu noliktavu nav vispār - ne tukšu, ne pilnu,» Mārtiņš raksturo un uzsver, ka latvieši gruzīniem var palīdzēt ar padomiem biznesa procesos, savukārt mums noderētu gruzīnu attieksme pret dzīvi un problēmām. «Gruzijā arī krīze nav mazāka kā Latvijā, taču gatavība pārvarēt grūtības ar paceltu galvu un smaidu tur ir lielāka. Tāpat viņi ir izpalīdzīgāki ikdienā pat pret svešiniekiem un pat tad, kad pašam nekā daudz nav.»
Gūtā pieredze Mārtiņam ļāva Tbilisi nodibināt savu konsultāciju uzņēmumu. Iecere briedusi ilgi, bet, kad bija daudziem izstāstīta, «vairs nebija, kur atkāpties». Firmas mērķis ir palīdzēt Baltijas valstu uzņēmējiem sākt biznesu Kaukāza reģionā, «saprast, ka tās nav zemes, kur dzīvo vieni laupītāji un kalnos šauj». Līdz ar dižķibeli mūsu uzņēmēju interese par citu valstu tirgiem krietni augusi, Mārtiņš atzīst.
Saldskābs laiks
Pēc kāda laika konsultāciju firma kļuva pašpietiekama, tāpēc Mārtiņa ģimene nolēma atkal atgriezties Latvijā. Gruzijas un Krievijas konflikta dēļ aizbraukt gan nācies ar evakuācijas lidmašīnu.
Padarbojies ar dažiem konsultāciju projektiem, Mārtiņš saņēma darba piedāvājumu no DLS. Darbs lielā uzņēmumā viņam tīk tikpat labi kā sava biznesa virzīšana, turklāt šo laiku viņš uzskata par iespēju pilnveidoties. «Līdz šim bija nācies strādāt tirgos, kur viss iet uz augšu, nauda plūst pāri malām, viss ripo pretī, un tikai jādomā, kā no tā paņemt pēc iespējas vairāk. Šis laiks liek paskatīties uz lietām citādi, tas ir saldskābs: saldums ir izaicinājumi, jauni, interesanti uzdevumi, bet skābums - tas, ka tie ne vienmēr ir patīkami.» Uzņēmumā darba pilnas rokas, un vienīgais, kā Mārtiņam patlaban pietrūkst, ir brīvais laiks savām piecām atvasēm un trim vācu aitusuņiem, ar kuriem kopā gūtas arī godalgas izstādēs, pat militārajā pieccīņā Gruzijā.