Tāpēc ar valodu jautājumu tā cer atgūt daļu savu tradicionālo vēlētāju valsts austrumos un dienvidos. Šādam viedoklim piekrīt vairākums ukraiņu ekspertu, taču daži reģionāļu darbību uzskata par ārkārtēji bīstamu valsts stabilitātei un nacionālajām interesēm kopumā. Šāda valodu likuma pieņemšanas pretinieki uzskata, ka tas nostiprinās krievu valodas pozīcijas un pamazām kaitēs ukraiņu valodai.
Kautiņš parlamentā
Pagājušajā nedēļā Reģionu partijai neizdevās izskatīt likumprojektu «Par valsts valodu politikas principiem», jo Augstākās radas darbu bloķēja opozīcijas deputāti. Valodu jautājuma nozīmīgums tika apstiprināts ar kautiņu, kā rezultātā viens no opozīcijas pārstāvjiem tika aizvests uz slimnīcu. Opozīcija paziņoja, ka atbalsta parlamenta pašatlaišanos un ārkārtas vēlēšanas 26. augustā. Tas, visticamāk, nenotiks, un drīzāk iespējams, ka Reģionu partija ieceri īstenos un likumu par valodām pieņems.
Šis jautājums parasti izmantots priekšvēlēšanu laikā, kad prokrieviski noskaņotajiem austrumu un dienvidu apgabalu iedzīvotājiem tika solīta valsts valodas statusa piešķiršana arī krievu valodai. To solīja komunisti, kādreizējais prezidents Leonīds Kučma un Reģionu partija, taču parasti pēc vēlēšanām visi par to piemirsa.
Pazīstamais ukraiņu politologs Vadims Karasjovs ir pārliecināts, ka šis likums tiks pieņemts, jo tas esot vienīgais reģionāļu trumpis, ar ko uzrunāt vīlušos elektorātu. «Varas partijai ir izdevīgas šīs kaujas parlamentā, jo šādi tā atgriežas pie solījumiem par krieviski runājošo ukraiņu aizstāvību. Arī opozīcijai tas ir izdevīgi, arī viņiem trūkst ideju. Nevar taču visu laiku uzrunāt sabiedrību ar aicinājumiem cīnīties pret varu, turklāt šī vara uzvedas pilnīgi mierīgi un uz šo cīņu nereaģē,» uzskata eksperts.
Radio Brīvā Eiropa ukraiņu redakcijas komentētājs, avīzes Deņ autors Sergejs Grabovskis Dienai centienus pieņemt šo likumu skaidroja ar to, ka liela daļa augstāko amatpersonu nav ukraiņi un pat neesot dzimuši Ukrainā. Tas attiecināms uz prezidentu, premjerministru, spēka ministriem, arī vairākiem vicepremjeriem. «Viņiem Ukraina nozīmē tikai vietu, kur labi nopelnīt. Un, ja var runāt krieviski, tad ir vienkāršāk. Dzīvē tas nozīme, ka ukraiņiem būs jāzina divas valodas, bet pārējiem viena.» Arī S. Grabovskis uzskata, ka V. Janukoviča partijas popularitāte ir krietni samazinājusies. Tā kā puse no prezidentu ievēlējušajiem (tikai ap 35% no visiem vēlētājiem) neatbalsta neatkarīgas Ukrainas pastāvēšanu, ko apliecinot aptaujas, šāda apelēšana pie šiem cilvēkiem ir viegli izskaidrojama.
«Patiesībā viss ir otrādi - vairāk vajadzētu aizstāvēt ukraiņu valodu. Kas nezina, kāda, pateicoties kopīgajai robežai, ir Krievijas informatīvā un kulturālā ietekme uz Ukrainu. Arī plānotā slepenā ietekme! Cik lielā daudzumā tiek vestas grāmatas no Krievijas! Turklāt grāmatās par vēsturi ir tikai Staļina un PSRS slavināšana, bet ukraiņu grāmatas nespēj konkurēt. Tās arī paši nožņaudzam ar dažādām barjerām, nodokļiem,» teica S. Grabovskis.
Melnais scenārijs
«Tas ir ārkārtīgi nopietni, jo vairāk tāpēc, ka Reģionu partijas biedru vairākums nesaprot, kurp viņi ved. Taču, iespējams, tie apzināti pilda noteiktu misiju un tiecas Ukrainu sadalīt. Tas var novest pie Ukrainas sašķelšanas divās zonās, kas ar laiku var kļūt par divām valstīm. Tā ir provokācija un separātiska noskaņojuma veicināšana,» Dienai stāstīja publicists, Kijevas Petro Mogiļanska vārdā nosauktās akadēmijas docents Igors Losevs. V. Janukoviča režīms kļūstot aizvien nedemokrātiskāks. «Janukovičs vēlas valdīt kā Lukašenko, manevrēt starp Rietumiem un Austrumiem, taču nesaprot, ka tas vedīs pie kraha. Var pazaudēt valsti, var izcelties pilsoņu karš. Viņam nav atbalsta, nav resursu,» uzsvēra I. Losevs.