Studijas centrā ir kustības emblēma mērķis, turklāt diskusijā piedalījās trīs šīs kustības pārstāvji, ieskaitot tās vadītāju un vienlaikus LNT īpašnieku Andreju Ēķi.
Neoficiāla informācija, kas ir Dienas rīcībā, vēsta, ka diskusija organizēta pēdējā brīdī un lai netrāpītos priekšvēlēšanu izdevumu uzskaites laikā, kas sāksies no sestdienas. Dienas aprēķini liecina, ka, rēķinot pēc LNT reklāmas izcenojumiem, šāda diskusija nedēļas garumā maksātu ap diviem miljoniem latu, kas četras reizes pārsniegtu atļauto reklāmas tēriņu griestus. Tiesa, raidījumā ne reizi oficiāli neizskanēja kustības Par labu Latviju! vārds, kaut arī tās mājaslapā publicēti aicinājumi piedalīties tiešraidēs.
Pirmdienas diskusijā, kurā apsprieda, kas ir galvenais - cilvēks vai valsts -, bez A. Ēķa kustību vēl pārstāvēja AŠ2 priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Ēriks Stendzenieks un Lido šefs Gunārs Ķirsons. Studijā bija aicināti arī citi viesi - kinorežisors Jānis Streičs, zinātnieks Jānis Stradiņš, dzejnieks Jānis Peters, profesore Ilga Kreituse, aktrise Karīna Tatarinova un citi.
Mediju eksperti norāda, ka diskutēt par šādiem jautājumiem pat ir uzteicami, taču ne šādā politiskās ēnas formātā. «Nevar uzrakstīt deklarāciju, ja netiek uzdoti konkrēti jautājumi. Nevar formulēt, kāds ir valsts mērķis, ja pašam raidījumam nav mērķa. Mani traucēja logo studijas centrā, jo politiska organizācija tiek maskēta kā pilsoniskā sabiedrība,» norāda portāla politika.lv galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko. Mediju kritiķe Anda Rožukalne saka: «Izskatījās kā daiļpļāpātava vai tradicionāls ķēķis, kurā vari izrunāties, nolaist tvaiku, kura mērķis ir pats izrunāšanās process.» Diskusija, viņasprāt, nedemonstrēja jaunu pašrefleksijas līmeni, kas vestu pie jau daudzkārt pieminēto problēmu risinājuma. D. Petrenko arī norāda, ka raidījuma tonis bijis ļoti populistisks: «Maz ir teikt, ka cilvēks ir vērtība, jārunā, kā piespiest eliti būt atbildīgiem.»
Paši Dienas aptaujātie dalībnieki par diskusiju izsakās atzinīgi, un viņus neuztraucot tās saistība ar kustību. Tikai K. Tatarinova atzīst, ka nav par to nemaz zinājusi. Pats A. Ēķis otrdien Dienai neatbildēja uz nosūtītajiem jautājumiem, vai diskusija, viņaprāt, bija politiski neitrāla un vai viņš pats kandidēs vēlēšanās.
Tas, ka vienas no Latvijā skatītākajām telekompānijām LNT vadītājs un līdzīpašnieks tik cieši satuvinājies ar konkrētajiem politiskajiem spēkiem, vieš lielas bažas, vai priekšvēlēšanu kampaņa būs godīga un vienlīdzīga, saka Providus pētniece Iveta Kažoka. Tādēļ, viņasprāt, būtiska loma būs gan Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kam piešķirti lieli līdzekļi priekšvēlēšanu kontrolei, gan arī LNT iekšējiem standartiem. Proti, lai tiktu ievēroti žurnālistikas standarti, nodalot komentārus no ziņām, u. c.
A. Ēķim pastarpināti pieder ne vien LNT, bet arī TV5, kur šonedēļ nomainīts Ziņu dienesta galvenais redaktors. Lai arī kanāla vadība kategoriski noliedz šādas rīcību saistību ar pirmsvēlēšanu laiku, I. Kažoka tam tomēr pievērš uzmanību. «Diemžēl ir bažas, ka Latvija var aiziet Itālijas ceļu, ka lielākās raidorganizācijas pieder ar politiku cieši saistītiem cilvēkiem un to atspoguļotais nav tik bezpartijisks, kā vajadzētu būt,» piebilda Providus pētniece.
LNT rīkotās diskusijas informatīvi atbalsta ziņu portāls tvnet.lv, kuram arī ir nojaušama saikne ar LNT, kā arī apollo.lv, kura īpašnieka Lattelecom vadībā ir A. Šķēlem lojālais Juris Gulbis. Iespējams, AŠ2 mediju «aizturē» var jau ierēķināt arī izdevniecības Petits saimnieku Alekseju Šeiņinu, kurš ir gan kustības Par labu Latviju! dalībnieks, gan vairāku krievu valodā iznākošu laikrakstu īpašnieks. Arī viņš sarunai ar Dienu laiku neatrada.