«Dežūra ilgst diennakti - pēc tās, atbraucot mājās, visu dienu noguļu, naktī mokos ar bezmiegu, bet no rīta atkal jābrauc uz diennakti. Par dzīves kvalitāti sen esmu aizmirsusi, bet nav variantu - jāstrādā, jo manā dzīvesvietā pēc slimnīcas slēgšanas atbilstoša darba iespēju nav,» Dienai stāsta piecdesmit trīs gadus vecā sieviete, atzīstot, ka labprāt strādātu mazāk mokošajās 12 stundu maiņās, taču nākoties pieņemt darba devēja uzstādītos un kolektīva vairākuma pieņemtos noteikumus. «Mierinu sevi ar domu, ka, strādāšana 24 stundu maiņās ļauj ietaupīt ceļa naudu,» piebilst Ruta.
Šāda ikdiena ir daudzu ārstniecības iestāžu darbiniekiem - piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) diennakts dežūru grafiks ir 60% darbinieku - ārstiem, medmāsām, sanitāriem un māsu palīgiem, kā arī medicīniskās palīdzības autovadītājiem, elektriķiem, santehniķiem, tehnisko iekārtu dežurantiem. Slimnīcas pārstāves Ingunas Potetinovas argumenti par labu diennakts maiņām apstiprina medmāsas Rutas teikto: «Darbinieki paši ir ieinteresēti strādāt ilgākas stundas. Cilvēki uz Rīgu brauc strādāt no visas Latvijas, bet braukt uz 12 stundu dežūru nav ekonomiski, turklāt zemā atalgojuma dēļ darbiniekiem nereti nākas strādāt vēl citās vietās.»
Līdzīgs pamatojums ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Personāla vadības daļas vadītājas vietniecei Kristīnei Golubevai: «Dežūras organizējam atbilstoši nodaļu specifikai, kā arī ievērojot darbinieku vēlmes. Ja ārstiem ir 12 vai 16 stundu maiņas, tad 24 stundu dežūras biežāk izvēlas strādāt medmāsas un viņu palīgi, to saistot ar mazākiem transporta izdevumiem, ceļā pavadīto laiku un sekojošām brīvdienām. BKUS strādā apmēram 800 medmāsu un māsu palīgu, un mūsu nākotnes redzējumā maiņa varētu būt ne ilgāka par 16 stundām, taču šobrīd to nevaram nodrošināt aprūpes personāla trūkuma un viņu zemā atalgojuma dēļ.»
Aptaukošanās un infarkts
Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža norāda, ka miega trūkums izraisa ne vien miega, bet arī vielmaiņas traucējumus un var novest pie aptaukošanās. «Īpaši nelabvēlīgi maiņu darbs var ietekmēt cilvēkus, kuriem ir tendence uz miega traucējumiem, turklāt pētījumos pierādīts, ka maiņu darbu strādājošie savu pašsajūtu un dzīves kvalitāti vērtē zemāk nekā tie, kuri katru nakti guļ. Strādāšana naktīs nelabvēlīgi ietekmē arī asinsspiedienu. Cilvēks ir ieprogrammēts būt aktīvs dienas laikā, turklāt pēc 16 nomoda stundām fizioloģiski nepieciešams restartēties, uzkrāt spēkus,» skaidro J. Svaža, piebilstot, ka diennakts dežūras beigu stundās darbinieks vairs nespēj koncentrēties un kvalitatīvi pildīt pienākumus, kas medicīnā ir īpaši svarīgi.
Lielbritānijas Miega izpētes centra zinātnieki secinājuši, ka maiņu darbs paaugstina arī diabēta, vēža un infarkta risku. RAKUS pārstāve gan norāda, ka naktīs strādājošie darbinieki†periodiski tiek sūtīti uz obligātajām veselības pārbaudēm pie arodslimību ārsta. Tomēr J. Svaža bilst, ka daudzās Eiropas valstīs maiņu darbā nav atļauts strādāt ilgāk par astoņām stundām. «Arī Latvijā tam būtu jāmainās. Taču pagaidām diennakts vai nakts maiņās strādājošajiem pēc darba rekomendēju gulēt vienā gabalā uzreiz - aizvilkt ciet aizkarus, izslēgt telefonu un pagulēt vismaz sešas stundas.»
Starp miegu un algu
Rīgas Stradiņa universitātē, kur mācās topošie mediķi, norāda - studenti tiek gatavoti tam, ka ārsta profesijā var nākties strādāt ilgstoši, lai glābtu cilvēka dzīvību. «Tomēr ārstam jāprot atjaunot arī pašam savus spēkus, enerģiju un jānes sevī dzīvesprieks, jo tas ietekmē viņa darba kvalitāti un veselību. Ārsta darbam ir jābūt regulāram, plānotam un atbilstoši atalgotam, taču nereti tieši šis faktors liek strādāt neregulāru darba laiku,» uzsver RSU rektors Jānis Gardovskis.
Darbs medicīnas sistēmā ir ne vien risks veselībai, bet valsts paspārnē esošajās slimnīcās - joprojām sava veida entuziasms. Daudzu slimnīcu mediķiem gājis secen veselības ministres Ingrīdas Circenes (Vienotība) pērn septembrī pārliecinoši solītais algu palielinājums desmit procentu apmērā. Lai gan nozarei piešķirti papildu 30 miljoni eiro, slimnīcu pārstāvji LTV raidījumam De facto norādīja, ka papildu finansējums nespēj nosegt visas ar ārstniecību saistītās izmaksas, nemaz nerunājot par atalgojuma palielinājumu. RAKUS, Cēsu, Jelgavas, Rēzeknes, Kuldīgas un Dobeles slimnīcas mediķi pie solītā algas pielikuma tikuši, taču tikai no 1. marta, nevis gada sākuma. Savukārt BKUS par 15% lielāku algu saņem vienīgi aprūpes personāls, bet mediķu makos V. Circenes solījumi nav iekrituši.